Izrādes autors ir Alvis Hermanis – viņš gan pētījis patiesos notikumus, uz kuriem balstīts darbs, gan sarakstījis lugu, gan strādājis kā režisors. Kaspars Znotiņš stāsta, ka lugā izmantots daudz paša pāvesta Benedikta teiktais: “Katrā ziņā tur ir izmantoti atklātībā pieejami teksti, kurus ir rakstījis pats Benedikts, runājis pats Benedikts.”
Izrādes mēģinājumi Rīgā sākušiem pirms mēneša. Znotiņš gan atklāj, ka iepriekš notikusi arī vairāku nedēļu gara mēģinājumu sesija Mihaila Barišņikova vasaras mājā Dominikānas Republikā.
“Tur mēs bijām divas nedēļas un tiešām mēģinājām. Tā bija ari tāda vide, iežogota teritorija, ļoti tālu jābrauc uz tuvāko lielveikalu. Tas notika Dominikānas Republikā.
Tā ir tāda amerikāņu Jūrmala, kur viņi ir savas vasarnīcas sacēluši. Vai Saulkrasti. Tas ir pie Karību jūras. Un tad attiecīgi izeja uz jūru tev ir, bet tas arī viss.
Divreiz dienā satiekamies uz mēģinājumiem, divas nedēļas. Tad faktiski tapa viss izrādes skelets,” stāsta Znotiņš.
Kaspars Znotiņš izrādē spēlē arhibīskapu Georgu, pāvesta Benedikta XVI privāto sekretāru.
Kas aktieri visvairāk interesējis Benedikta personā? “Benedikts mūsu izrādē pārstāv šo aizejošo enciklopēdisko pasauli, kur viss ir sakārtots, saprotams, loģisks,” atzīmē Znotiņš. “Kaut arī mēs visi labi zinām, ka ne viss bija loģiski un pats Benedikts, savos jaunības gados bija progresīvists un reformators – katoļu baznīcas reformators. Taču ar gadiem viņš kļuva par tādu kā katoļu ticības konservatīvisma sargu.
Un šādā aspektā viņš arī mūs interesē – kā šī jaunā, atvērtā pasaule, globalizētā pasaule, kā viņa noslauka no sava ceļa senās iekārtas, vērtības un kārtības. Un cik nu mēs varam, tik mēģinām rādīt izrādē.”
Benedikts XVI ir pirmais pāvests 600 gadu garā vēstures nogrieznī, kas savu posteni pametis, vēl dzīvs būdams. Znotiņš skaidro:
“Vienkāršojot - tā ir situācija, kad atnāk ģimenes galva un pasaka, ka viņš iet prom no ģimenes, viņš pamet ģimeni. Viņš šķiras.”
Ko šādā situācijā dara Znotiņa atainotais varonis, pāvesta sekretārs? Aktieris stāsta: “Mans varonis mēģina saprast, nespiežot, diplomātiskā ceļā. Prasīt “Kāpēc, kāpēc, kāpēc tu to dari?” ir bezjēdzīgi. Tātad mēs ejam cauri vēsturei, sākot ar Benedikta bērnību, jaunības gadiem, šī brīža katoļu baznīcas situācijai – mēs visam tam pieskaramies.
Un Georgs vedina tam pieskarties, mēģinot saprast, kas ir bijis tas iemesls, kāpēc viņš ir pieņēmis šo lēmumu."
Izrāde tiek spēlēta itāļu un angļu valodā, vietām skan arī citas – poļu, vācu, senebreju, latīņu. Tāpēc skatītājiem sinhrono audio tulkojumu austiņās izrādē latviešu valodā nodrošina aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, bet krievu valodā – dzejnieks Sergejs Timofejevs.
Kaspars Znotiņš atklāj – mēģinājumos saziņa notikusi krievu un angļu valodā. Znotiņš arī uzteic savu skatuves partneri, baletdejotāju Mihailu Barišņikovu, kuram tomēr nav tik liela dramatiskā teātra aktiera pieredze:
“Viņš spēlē Benediktu, kas ir Mihailam ļoti atbilstoša loma. [Benedikts] ir pietiekami ieturēts, skops savās izpausmēs. Bet Mihaila pieredze ir pietiekami liela arī dramatiskos uzstādījumos – vai tā būtu filmēšanās vai skatuviska izpausme – tā ir tik liela viņa dzīves gaitā, ka tur nav nekādas atšķirības, ka tāpēc viņš būtu citādāks aktieris.
Viņš ir īsts teātra aktieris, tur nav nekādas atlaides. Tā precizitāte, ar kādu viņš strādā, viņa trauslums un dvēseles īpatnības ir redzamas.”
