Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.
Par vardarbību runāt nav viegli, gan sabiedrībā, gan arī mākslas vidē tai izvēlas nepieskarties, uzskatot, ka "tā ir ģimenes lieta un ģimenei tas jāatrisina pašai" un diemžēl notikumi paliek aiz aizslēgtām durvīm – mājās, vietā, kur tev būtu jājūtas droši.
Izrāde "Viss būs labi" (2019) ir Janas Jacukas stāsts par ģimeni un pieaugšanu, tas sākas ar spilgtu epizodi bērnībā un ved cauri trauslajām meitas un tēva attiecībām. Darbs bija daļa no Lauras Stašānes projekta "Ārējais klimats / Iekšējais laiks", un tā bija pirmā abu mākslinieču satikšanās.
Izrāde "Baiļu rutīna" (2020) ir poētisks un Janas Jacukas personīgā pieredzē balstīts atmiņu ceļojums. Sākoties ar baiļu sarakstu, kuru Jana piedzīvo ikdienā, gan arī bailēm, kuras pieredzēja, atrodoties mājās. Darbs tapa Ģertrūdes ielas teātrī ciešā sadarbībā ar dramaturģi Lauru Stašāni un skaņu mākslinieku Normundu Balodi, gaismu mākslinieci Dinu Beināri.
Izstāde "Lietisko pierādījumu muzejs" (2020) sākotnēji tapa kā daļa no starptautiskā teātra festivāla "Homo Novus" programmas 2020. gadā kādā Rīgas dzīvoklī, savukārt 2021. gadā īstenota arī Varšavā un Igaunijā. Mākslinieces aicināja sievietes, kuras ir pieredzējušas vardarbību ģimenē vai attiecībās, iesūtīt savu pieredzes stāstu kopā ar priekšmetu, kas tīši vai netīši ir bijis saistīts ar pieredzēto. "Nereti tieši priekšmeti ir bijuši vienīgie vardarbības epizožu liecinieki un šie priekšmeti nekad netiks ņemti vērā ne tiesā, ne ejot uz policiju," skaidroja mākslinieces. Pēdējā izstādes dienā noritēja 24 stundu lasījumu maratons, kā simboliska akcija pretī klusumam vienas diennakts garumā.
Bieži vien vardarbību ģimenē asociē ar uzsistu zilu aci, bet vardarbībai ir smalkas robežas un izpausmes un to šajos darbos var redzēt, sajust un dzirdēt. Gan to, cik grūti ir pārkāpt personiskās robežas un atklāti pastāstīt, jo izrādēs "Viss būs labi" un "Baiļu rutīna" Jana Jacuka izvēlējās runāt pakāpeniski, netieši un poētiski, stāstot savu pieredzes stāstu neatklājot detaļas. Gan to, cik ikdienišķās situācijās tā ir sastopama un cik daudziem mums tā ir atpazīstama, atzina izstādes "Lietisko pierādījumu muzejs" apmeklētāji.
"Kad mēs sākām strādāt pie darba "Lietisko pierādījumu muzejs", naivi ticējām, ka ja vien dosim sievietēm, kas cietušas no vardarbības ģimenē, drošu vietu un iespēju, kur par to runāt, viņas to darīs," stāsta Laura Stašāne. "Bet tā nemaz nebija, tas nenāca viegli, jo acīmredzot ir vairāk iemeslu klusēt nekā runāt. Tomēr katra, kas par to runā, palīdz graut tās klusuma sienas, kuras tik drūmi esam sev apkārt uzcēluši. Mani tas aizkustina un iepriecina, ka, lūk, ir vēl kāds cilvēks, kas saņēmies un pateicis, un es zinu, ka tajā brīdī kaut kas ir sakustējies."
Šobrīd "Lietisko pierādījumu muzeja" kolekcija ir digitalizēta un pieejama ikvienam, kā arī muzeja kolekcija tiek regulāri papildināta, dodot iespēju jebkurā laikā iesūtīt savu stāstu un priekšmetu.
Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu
Video sižets par Janas Jacukas un Lauras Stašānes darbiem "Viss būs labi", "Baiļu rutīna" un "Lietisko pierādījumu muzejs" ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.
Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.
Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.
Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".
Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.
Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.
Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.
