"Hamleta" pirmiestudējums Nacionālajā operā notika 1936. gadā un neapšaubāmi bija Jāņa Kalniņa veiksme. To jūsmīgi uzņēma gan skatītāji, gan slavēja kritiķi. Pirmizrādei tolaik sekoja vēl gandrīz 60 izrāžu. Izrādi atjaunoja 1943. gadā, tomēr karadarbības dēļ tā no skatuves pazuda. Kopš tā laika mūsu operā darbs nav iestudēts, taču bijušas skatāmas ļoti spilgtas vasaras izrādes Bauskas pilsdrupās, kas 2004. gadā tapa diriģenta Viestura Gaiļa vadībā. Jauniestudējumu operā tagad veido diriģents Mārtiņš Ozoliņš un režisore Kristīne Vuss.
Jaunā iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš atzīst, ka šajā operā dzirdama Jāņa Kalniņa rokraksta esence. To raksturo romantisku un spilgtu tēlu pasaule, filozofisks dziļums un elegants humors vienlaicīgi. Prieks, ka tieši ar šādu darbu var iesākt Jauno gadu, taču tas arī prasa no mūziķiem ļoti lielu atdevi, skaidro Mārtiņš Ozoliņš: "Man ir liels prieks, ka ir nodarbināta praktiski visa trupa no vīru balsīm. Mums ir divi Hamleti, divi Laerti, divi Poloniji. Kā mēs pēc lugas "Hamlets" zinām, lielākais īpatsvars ir tieši vīru balsis. Un tikai divas dāmas mums ir – Ofēlija un Ģertrūde. Viss pārējais vīru sastāvs operā tiek aizņemts. Dažam ir pa divām, dažam pat pa trim lomām. Tā intensitāte, ko tas prasa no mūsu trupas šajos apstākļos, tas nav gluži vienkārši un ikdienišķi.
Šī mūzika ir krāsaina, viņa ir brīžiem vienkārša un brīžiem sarežģīta. "Hamlets" ir īpašs ar savu lakonismu, krāsainību, ar savu aktualitāti šodien ne tikai tēmas ziņā, bet arī mūzikas valodas ziņā".
Režisore Kristīne Vuss izrādi raksturo kā stāstu par spēku un maigumu, un tās centrā liek sirdsapziņas tēmu. Izrādes darbība noritēs it kā laika tunelī, kurā savienosies dažādu gadsimtu mirkļi. Sākot no viduslaikiem un Šekspīra laika līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem Latvijā, kad tapa opera, un mūsdienām.
Kristīne Vuss uzsver, ka jāņem vērā – Jānis Kalniņš pats operai rakstījis arī libretu un tas ir koncentrāts no Šekspīra lugas:
"Šekspīra teksts un Jāņa Kalniņa teksts – tās ir divas dažādas lietas. Negaidiet tur Šekspīram daudzos raksturīgos citātus.
Vienīgi tur būs šie divi – "būt vai nebūt – tāds ir jautājums" un "vājība – tavs vārds ir sieviete". Visu pārējo slaveno citātu nebūs. Bet būs ļoti kompilēts desmit ainu savirknējums ar simfoniskām mūzikām pa vidu. Un es esmu ļoti priecīga par to, kā Mārtiņš to šī rīta mēģinājumā raksturoja – ka tā ir tāda holivudiska, filmiska mūzika."
Līdzās atsaucēm uz viduslaikiem un Šekspīra laiku, izrādē būs īpaša atsauce arī tieši uz 1935. gadu, kad opera tapa. Tas ir ļoti zīmīgs laiks Latvijas vēsturē, kad Eiropas pirmajā čempionātā basketbolā uzvaru guva Latvijas komanda, kad par tautas saziedotiem līdzekļiem bija tapis Brīvības piemineklis, kad VEF kļuva par nozīmīgu uzņēmumu.
Scenogrāfiju izrādei veido Andris Eglītis, kuram tā ir pirmā sadarbība ar operu. Tā kā viņš ir gleznotājs, viņam interesanti šķitis pārskatīt skatuves glezniecības iespējas mūsdienās, un viņš izrādei radījis astoņus lielformāta gleznojumus, tā sauktos skatuves iekarus. "Tas, ko es gribēju panākt ar skatuves telpu, ir ne tik daudz ilustratīva vide, bet atstāt to atvērtu, tēlainu. Tie saucamie iekari priekš manis nav tik daudz dekorācijas, bet, iespējams, tādas pašvērtīgas gleznas ar savu tēlainību, kas ir paralēlā, asociatīvā telpa tam, kas notiek uz skatuves. Tāda paralēlā dimensija," stāsta Eglītis.
Hamleta lomā izrādē dublēsies divi solisti – Raimonds Bramanis un Andris Ludvigs. Andris Ludvigs stāsta – viņu priecē, ka Hamleta tēls izrādē veidojas ļoti dzīvs un cilvēcisks: "Ņemot vērā, ka Hamlets ir dziļi emocionāli inteliģents cilvēks, un katram inteliģentam cilvēkam rodas dzīves laikā šie jautājumi, kā būt, uz kurieni mēs tiecamies, uz kurieni ejam. Jā, un ir patiess prieks, ka mums tiešām ir izdevies šis tēls tāds dzīvs, un es ceru, ka šī izrāde mūsu teātrī dzīvos ilgus gadus."
Jauniestudējuma "Hamlets" pirmizrāde Nacionālajā operā būs skatāma 13. janvārī.
