Te tiek izrādīti seši viņa iestudējumi, kas arī īpaši festivāla vajadzībām tulkoti igauņu mēlē, un festivāla repertuārā lielākoties iekļautas Jaunā Rīgas teātra izrādes, arī “Garā dzīve”, kuru šobrīd skatītājiem Rīgā nevar parādīt. Līdztekus izrādēm ir arī paralēlā programma.
“Tas festivāls ir ne tik daudz par mani, bet par aktieriem. Te ir sabraukuši tomēr tādi aktieri, nerunājot par mūsu, Jaunā Rīgas teātra aktieriem, bet piedalās arī iestudējums no Maskavas – Žeņa Mironovs, Jūlija Peresilda, aktieris no Ņujorkas – Mihails Barišņikovs. Tas īstenībā ir tāds riktīgs aktieru festivāls. Es tikai uz vecumu sāku saprast, ka režisors nav galvenā persona teātrī, bet aktieris,” atklāj Alvis Hermanis. “Ir bijuši Eiropā festivāli, kas ir veltīti tikai manām izrādēm: Amsterdamā, Romā,
bet tas, ka igauņi – tas man tomēr bija pārsteigums, jo, kā zināms, starp vistuvākajiem kaimiņiem bieži vien ir visgarākais ceļš.”
“Es jau ilgu laiku domāju, ka tas ir savādi - Jaunais Rīgas teātris un Alvja Hermaņa izrādes ir apceļojuši praktiski visu pasauli, bet Tallinā nav bijuši,” uzskata Raivo Peldmā, starptautiskā teātra festivāla kurators. Viņš arī neslēpj cerību, bet pēc šī festivāla sekos nākamais solis un Alvis Hermanis iestudēs izrādi arī pie igauņiem.
“Arī mūsu teātri pavisam drīz sagaida renovācijas, abu teātru renovācijas sāksies teju vienlaikus, skatīsimies – varbūt varēsim apmainīties režisoriem vai tamlīdzīgi. Tādas sarunas ir notikušas, bet vēl neesam nonākuši pie kopsaucēja. Mēs cenšamies skatītājiem piedāvāt tādu teātri, kāda šobrīd Igaunijā nav,” stāsta Peldmā.
Pirms vairāk nekā 12 gadiem tapusī un allaž pašu mājās izpārdotā izrāde “Latviešu mīlestība” Igaunijas pirmizrādi ar stāvovācijām piedzīvojusi Nacionālajā operā. Jautājums – vai latviešu mīlestība ir līdzīga igauņu mīlestībai?
“Tā ir cilvēku mīlestība, nešķirojot tautībās. Cilvēki šādi mīl, kad laiks ir aukstāks. Temperaments ir ļoti pazīstams,” viedoklī dalās izrādes skatītājs Korle Kopelmē. “Iepriekš vēl nebiju redzējis nevienu Hermaņa izrādi.”
“Es gan pusaudža gados redzēju “Klusuma skaņas”, tas man bija liels notikums. Es domāju, ka viņš ir šī laika labākais režisors,” pauž skatītāja Lauli Otsara. ““Latviešu mīlestībā” es atpazinu man zināmu cilvēku iezīmes. Aktieru spēle ir tik īsta, ka uz skatuves redzu reālus cilvēkus no manas dzīves.”
Savukārt aktrise Guna Zariņa norāda – lai arī tik sen veidotas izrādes spēlēt aktieriem ir pārbaudījums, šo festivālu var uzskatīt par retrospekciju.
“Mēs esam atbraukuši pie publikas, kas mūs ļoti labi saprot. Mūsu kopīgās vēstures dēļ, kaimiņu būšanas dēļ, pasaules uztveres dēļ, līdz ar to mentālu grūtību nav,” stāsta aktieris Vilis Daudziņš.
