Jūlijas jaunkundze ir ārkārtīgi apmulsis un pazaudējies cilvēks, viņas problēma dziļi sakņojas bērnībā un attiecībās ar tēvu un māti – tā par lomu izrādē "Pēc Jūlijas jaunkundzes” domā Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Vasaras reibinošā saulgriežu nakts atbrīvo dēmonus, kas slēpjas dabā un cilvēkos. Lauku mājā bagātā, skaistā, ambiciozā nama saimniece Jūlija kalpotāju virtuvē uzmeklē Džonu – sava tēva šoferi. Pārbaudot savas jauniegūtās brīvības robežas, attiecības starp nama saimnieci un tēva kalpotāju iegūst jaunus pavērsienus.
"Domāju, ka šī jaunā skaistā sieviete ir ārkārtīgi apmulsis un pazaudējies cilvēks. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi aktuāli. Tas notiek ar daudziem cilvēkiem un dažādos veidos,” savu lomu analizē aktrise.
"Manas Jūlijas jaunkundzes problēma dziļi sakņojas bērnībā un attiecībās ar tēvu un māti. Tas ir tas, kas šo apstākļu dēļ ir izveidojies no tā cilvēka, – ārkārtīgi apmulsusi un nepārliecināta, bet tajā pašā laikā Jūlija ir ļoti laba aktrise: viņa var būt tāda un pēc mirkļa atkal citāda. Un viņa to izmanto,” turpina Ķuzule-Skrastiņa.
Dailes teātra Mazajā zālē kaislību drāmu “Pēc Jūlijas jaunkundzes” iestudējusi režisore Laura Groza-Ķibere.
Aktrise vērtē, ka sieviešu emancipācijas problēma, kas atklājas izrādē, mūsdienu sabiedrībā ir aktuāla apgrieztā veidā, respektīvi, puiši brīvi var vilkt princešu kleitas un otrādi. "Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti. Es nekādā veidā nenosodu kādu, kas to dara. Gluži vienkārši, agrāk tā nebija,” norāda Ķuzule-Skrastiņa.
Starptautiskajā teātra dienā aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa saņēma Lilitas Bērziņas balvu.
"Jūtos pagodināta un pateicīga,” norāda aktrise. "Lilita Bērziņa visu mūžu strādāja Dailes teātrī, un tas neizbēgami sasaucas, ka tam ir sakars ar manu teātri, Dailes teātri. Brīnišķīgs pieturas punkts manā dzīvē ir šī balva. Jūtos ļoti pagodināta.”
Bet pati Lilita Bērziņa, kādreizējā Dailes teātra prīma, Ķuzulei-Skrastiņai šobrīd asociējas ar Džuljetas tēlu. "Viņa izskatās pēc eņģeļa, ar lielām, ārkārtīgi gaišām atvērtām acīm, ir sajūta, ka viņai maiga, plaša, atvērta dvēsele. Acīs ir Visums,” vērtē aktrise.
Runājot par darbu teātrī, Ķuzule-Skrastiņa atklāj, ka visgrūtākās ir izrādes ģenerālmēģinājuma nedēļas, tad darbs prasa ārkārtīgi daudz un domas ir tikai pie tēla, kurš dzimst.