Neparasta ir arī darbības vide, kas no viduslaiku Francijas pārcēlusies uz mūsdienu Latviju, bet asiņaino kauju izcīna divi lauku kori ceļā uz Dziesmu svētkiem.
“Rolanda dziesma” ir ap 12.gadsimtu pierakstīta viduslaiku bruņinieku poēma, kuras pamatā ir 778.gada kauja starp frančiem un baskiem. Franču karavadonis, bruņinieks Rolands, kaujā krīt, un valdnieka Kārļa Lielā pavēle turēt svētu viņa piemiņu ar laiku aizved līdz Rolanda kā kristiešu bruņinieka ideāla statuju uzstādīšanai daudzās Eiropas pilsētās. Tiktāl par oriģinālo “Rolanda dziesmu”, ko viens no “Kvadrifrona” trupas dalībniekiem – Klāvs Mellis – studiju gados pat gribējis gatavot runas eksāmenam. Kļūstot par aktieri un režisoru, varenā poēma viņu nav laidusi vaļā.
“Šajā tautu staigāšanas, rasisma un teritoriju iegūšanas kontekstā man tas likās, no vienas puses, poētisks un aptuvens, bet, no otras puses, diezgan precīzs komentārs par procesiem, kas pašlaik notiek. Tāpēc mēs to gribējām veidot,” skaidro Mellis.
Sākotnējā iecere bija radīt skatuves darbu kā īstu, garu dziesmu, jeb, kā Mellis saka, “videoklipu uz skatuves”. Taču, ķeroties pie darba, sākās pandēmija un kļuva skaidrs, ka ierastajā skatuves valodā to uzvest nevarēs. Bet virtuālā variantā skaisto dzejas valodu uztvert būtu grūti.
Tāpēc radošā komanda pieņēma radikālu lēmumu – atteikties ne vien no dzejas, bet arī no oriģinālā sižeta, un veidot komentāru par “Rolanda dziesmu” mūsdienu Latvijas kontekstā.
“Ja “Rolanda dziesma” kaut kādā ziņā ir par franču nacionālismu, tad mēs mēģinājām saprast, kas pēc iespējas grodāk izsaka latviešu nacionālo identitāti. Nonācām pie tā, ka tie varētu būt Dziesmu svētki. Protams, tā ir zināmā mērā koķetērija par dažādām tēmām. Bet galvenā struktūra no “Rolanda dziesmas” ir saglabāta – tas tiešām ir kara stāsts ar galveno cīnītāju, nodevēju un pretiniekiem. Vienkārši mēs to esam lokalizējuši,” stāsta Mellis.
“Kvadrifrona” versijā asiņainajā sadursmē iesaistās nevis franču un basku karaspēki, bet gan Latvijas lauku kori, kas cenšas pārspēt viens otru talantā un viltībā, lai nokļūtu Rīgā, Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Klausītāju ievērībai – piezīme par asiņainām kauju ainām nav metafora. Karš starp koristiem būšot gluži burtisks, brīdina Klāvs Mellis.
“Pēc savas ārējās formas tā ir diezgan klasiska radioteātra izrāde: tai ir komponēta mūzika fonā, visādi trokšņi – putniņš aizlaižas, solīši, kaujas skaņas, gārdzieni... Bet reizi divās, trijās minūtēs – atkarībā no tā, pa kuru ceļu klausītājs izvēlas aiziet – būs jāizdara kāda izvēle. Izrādes laikā tādu izvēļu varētu būt ap 50,” skaidro Mellis.
Šī datorspēlei līdzīgā shēma, ko apraksta Klāvs Mellis, ir vienkāršāka, nekā izklausās. Izrādes klausītāji, nopērkot biļeti, saņems pieejas kodu un varēs klausīties izrādi sev ērtā laikā un vietā, piezvanot uz konkrētu telefona numuru. Tālākais jau ir pierasts ikvienam, kurš kaut reizi zvanījis uz banku vai poliklīnikas reģistratūru, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta “Kvadrifrona” pārstāve Ance Strazda.
“Faktiski izrāde norisinās kā saruna ar automātisko atbildētāju. Iztēlojieties situāciju, kad jūs piezvanāt bankai un jums saka: ja vēlaties runāt latviski, nospiediet taustiņu “1”; ja vēlaties runāt krieviski, nospiediet taustiņu “2”...
Šajā izrādē stāsts virzās tieši šādi. Klausītājs, veicot šīs izvēles, var izvēlēties ceļu, kādu ies, vai skatpunktu, no kura raudzīsies uz šo stāstu. (..) Tas nozīmē, ka, katru reizi zvanot, ir iespējams citādāks piedzīvojums,” skaidro Strazda.
Telefona formāta specifikas dēļ izrādes klausītājiem gan būs jārēķinās ar mazliet sliktāku skaņas kvalitāti, tomēr tieši telefons autoru ieskatā ir viens no autentiskākajiem pandēmijas saziņas rīkiem un varētu būt dabiskāks “netradicionālais” formāts par pēdējos mēnešos daudz aprobēto “interneta teātri”. Tiem, kuri tiks līdz beigām, būs iespēja satikties arī ar teātra izrādēm nepierastām personībām – Olgu Rajecku, Aigaru Graubu vai Guntaru Raču, kuri teatrālajos koru karos iejutīsies “Rīgas ekspertu” lomās.
