ĪSUMĀ:
- Žagars un Kairišs dalīs finansiālo atbildību, steidzamākais uzdevums – teātra simtgade.
- Simtgades koncertu un Māras Zālītes lugu “Smiļģis” iestudēs Kairišs.
- Turpmākai sadarbībai uzrunāti vairāki režisori. Par nākotnes iestudējumiem Žagars un Kairišs runājuši arī ar Dž. Dž. Džilindžeru.
- Džilindžers uz jautājumu, vai varētu atgriezties Dailes teātrī ar kādu iestudējumu, raidījumam “Kultūršoks” atbildēja – nezinu.
- Lielās zāles risinājums – modernizēta skatuve un bīdāma starpsiena zālē.
- Žagars: Izmērāmi jaunās vadības rezultāti būs kritiķu reitingi un finanšu stabilitāte.
Pirmais izaicinājums – attiecības ar kolektīvu
Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers no amata bija spiests atkāpties pēc tam, kad pērn trupa izteica viņam neuzticību. Dailes teātris vēsturiski vienmēr ir bijis zvaigžņu teātris, un tas ne reizi vien teātra vadībai nozīmējis papildu izaicinājumus attiecībās ar kolektīvu. Tas būs izaicinājums gan no ārpuses atnākušajam Viesturam Kairišam, gan teātra aktierim Jurim Žagaram, kurš tagad darbosies citā – teātra direktora kvalitātē. Aktieri šobrīd konkursa rezultātus nekomentē.
Toties Juris Žagars norāda – viņš aktieru kolektīvam jau pateicis: “Mums nevajag, lai mūs vienkārši automātiski pieņemtu un mīlētu. Mums vajag, lai pēc diviem gadiem mums sāktu uzticēties un pēc trim gadiem pilnībā uzticētos.”
Teātra kritiķis Atis Rozentāls vairās prognozēt, kā jaunajam radošajam direktoram Viesturam Kairišam veiksies amatā:
“Tur ir jāskatās, kāda ir abu pušu labā griba, jo Viesturam Kairišam noteikti izveidosies ar daļu kvalitatīvi labākas attiecības, ar daļu – sliktākas, bet tas ir jebkura režisora skatījumā.
Viesturs Kairišs ir ļoti spilgta personība, bet cilvēks, kura līdzšinējā radošajā darbībā ir bijusi izteikti viļņveidīga līkne. Viņam ir bijuši ļoti spoži punkti, kad viņš ir viļņa augšpusē, un tad viņam bijuši punkti, kad tas vilnis iet uz leju.
Šobrīd viņš ir viļņa augšpusē. Kairišs nav režisors – pedagogs. Viņš diezgan bieži sagaida no aktiera jau gatavu, izstrādātu lomu. Viņš ir Smiļģa līdzinieks tādā ziņā, ka viņu interesē šī lielā bilde. Bet viņam vajadzētu [kādreizējo Dailes teātra režisora Smiļģa asistenti Felicitu] Ertneri.”
Žagars un Kairišs dalīs finansiālo atbildību
Viesturs Kairišs nebūs, kā ierasts, ne teātra mākslinieciskais vadītājs, ne galvenais režisors. Izveidots jauns amats – radošais direktors, kurš atbildēs ne tikai par māksliniecisko, bet arī finansiālo pusi.
“Šis risinājums ir drusku tāds apdomīgs solis, lai piezemētu mazliet. Uzliekot šim cilvēkam, šim radošajam direktoram arī atbildību par to, lai tomēr šī kase turētos, Žagars tā kā liek skatīties uz lietām reālistiski un vērtēt katru ieceri arī no šīs prizmas, vai mēs dabūsim to skatītāju un vai skatītājs būs gatavs maksāt,” vērtē Rozentāls.
“No vienas puses, mēs varam teikt, jā, viņš uzliek laužņus Kairišam, bet, no otras puses, ja Kairišs ir parakstījies, tas nozīmē, ka viņš arī ir gatavs domāt šādās kategorijās, kādās, es pieļauju, ka viņš līdz šim ir varējis atļauties nedomāt.”
Juris Žagars par vienu no savām prioritātēm uzsver izrāžu mākslinieciskā līmeņa noturību, tādēļ plāno ieviest regulāru spēlēto izrāžu monitoringu.
“Es kā aktieris pilnīgi noteikti zinu, ka aktieri paši saviem spēkiem ne vienmēr to var izdarīt, it sevišķi izrādēs, kur ir daudzskaitlīgs sastāvs. Un tādēļ, manuprāt, ir nepieciešams tāds laiku pa laikam “klīnings”, ka režisors vai režisora asistents, vai režisoru pilnvarota persona tomēr izrādi regulāri skatās un regulāri pielabo kaut kādas lietas,” skaidro Žagars.
Atis Rozentāls šādu pieeju vērtē pozitīvi, jo tā norādot uz vadības interesi ne tikai radīt produktu, bet arī uzturēt tā kvalitāti, “lai arī 30. un 35. , un 48. izrādē skatītājs saņemtu augstvērtīgu, rutīnā neieslīgušu izrādi.”
Steidzamākais uzdevums – teātra simtgades sezona
Izmaiņas gaidāmas arī teātra repertuārā, un vissteidzamākais uzdevums ir saplānot nākamo – Dailes teātra simtgades sezonu. Šobrīd skaidrība esot tikai par sezonas pirmo pusi.
Viesturs Kairišs stāsta: “Nākošā ir jubilejas, simtgades sezona, kas ir ļoti būtiska, un ļoti labi, ka mēs esam šajā brīdī. Ne tikai tāpēc, ka mums skudriņas skrien pār ķermeni, domājot, kāds izaicinājums tas ir, bet tas ir tomēr ļoti simboliski, un tomēr mēs uz to skatāmies kā uz atjaunotni.”
Kairišs arī atklāj – tieši viņš iestudēšot Māras Zālītes Dailes teātra simtgadei rakstīto lugu “Smiļģis”.
“Tas jau būs ļoti nopietns darbs un ļoti liels izaicinājums,” uzsver Kairišs.
Viņš arī atzīmē citus nākamās sezonas repertuārā plānotus notikumus. Režisore Laura Groza-Ķibere veidos “Teātra” iestudējumu – pēc Viljama Somerseta Moema romāna (kas Latvijas skatītājiem pazīstams pēc Jāņa Streiča filmas). “Tas arī ir kaut kas ļoti nozīmīgs, jo tā faktiski ir Latvijas kultūrvēstures ikona,” uzsver Kairišs.
Viņš turpina: “Ļoti svarīgs moments arī, kas mums būs visiem jātaisa, bet ko es režisēšu, būs simtgades jubilejas koncerts. Tas nav tikai kaut kāds jubilejas koncertiņš, kur mēs tur fiksi, tāda jauka haltūriņa – tam jābūt ļoti nozīmīgam, jo Smiļģis katru gadu iesāka, nogurdinot nabaga aktierus ar manifesta lasīšanu, kādi būs... Principā tas būs mūsu manifests.”
"Pastāvēs, kas pārvērtīsies"
Atis Rozentāls spriež, ka jau pārāk bieži lietotā frāze “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” šobrīd tieši attiecināma uz Dailes teātri: “Ir skaidrs, ka, protams, uz šo jubilejas sezona tiek liktas tādas droši vien diezgan spēcīgas kārtis, jo tomēr tai ir jābūt tādai sezonai, kas mobilizē gan trupu kopumā, gan arī tehnisko personālu, un arī ļauj pozicionēties teātrim sabiedrības acīs, un šis ir tāds labs izaicinājums. [..] Viņiem nav citas izvēles šobrīd, kā pārvērsties.”
Juris Žagars stāsta, ka sadarbībai ir uzrunājis lietuviešu režisoru Oskaru Koršunovu, arī Regnāru Vaivaru un Viesturu Meikšānu. Ir iespēja, ka Dailes teātrī iestudēs arī Džilindžers.
“Mums nav nekādu sarkano līniju ne pret vienu labu režisoru. Džilindžers pilnīgi noteikti ir labs režisors. Mēs esam pat ar viņu runājuši. Džilindžers ir man zvanījis un ar Viesturu arī ticies. Mēs ar Džili arī tikāmies, un es domāju, ka agri vai vēlu viņš strādās Dailes teātrī, kāpēc ne. Ja viņš pats gribēs un, kā es sapratu, viņš grib, tad pilnīgi noteikti,” stāsta Žagars.
Telefonsarunā Džilindžers uz jautājumu, vai varētu atgriezties Dailes teātrī ar kādu iestudējumu, raidījumam “Kultūršoks” atbildēja lakoniski – nezinu.
Lielās zāles jautājums
Tāpat teātra jaunajai vadībai ir ieceres, kā apsaimniekot teātra ēku. Kā zināms, pērnvasar, kad Kultūras ministrija atteicās no ieceres būvēt Nacionālo koncertzāli uz AB dambja, Juris Žagars virzīja priekšlikumu pārbūvēt Dailes teātri par akustisko koncertzāli. Tagad šī iecere neesot vairs aktuāla.
“Tas nenozīmē, ka viens no mūsu sapņiem būtu dabūt 600-vietīgu “black-box”, modernu teātra zāli, protams, saglabājot arī lielo zāli. Ideālajā variantā, ja lielo zāli akustiski varētu pielāgot arī koncertu vajadzībām, tas mums pavērtu ļoti plašas iespējas arī veidot nopietnas muzikālus projektus, ne tikai mākslīgi apskaņotus. Bet, kad šāda nauda valstij būs, tie varētu būt 7, 8 miljoni, varbūt 10. Man ir grūti noticēt, ka tāda nauda atradīsies tuvākajā piecgadē,” skaidro Žagars.
Savukārt Viesturs Kairišs norāda – Dailes teātra lielā skatuve,
“no kuras visi tā baidās, man liekas, ir labākā skatuve Latvijā. Amfiteātris uz leju, kur milzīgs potenciāls. Runa šeit ir par to, kādu kvalitāti mēs piegādājam pēdējā rindā sēdošajiem skatītājiem. Skaidrs, ka skatuve, protams, ir jāmodernizē.”
Juris Žagars uzsver – izaicinājums ir ne tikai piepildīt teātra lielo zāli, bet piepildīt to ar kvalitatīvam izrādēm. Tomēr, viņaprāt, zāles piepildīšana nevar kalpot par teātra māksliniecisko konceptu.
Viņš arī skaidro: “Mēs jau esam piesaistījuši arhitektus un veikuši konsultācijas, un runājuši par to, ka, sākot no ejas uz augšu, būtu iespējams izveidot arhitektoniski un dizainiski interesantu, modernu, tehnoloģiski modernu mobilo starpsienu, kuru varētu uzlikt, kuru varētu noņemt.”
Žagars norāda arī uz ēkas tehnisko stāvokli, kā arī skatuves tehnikas nolietojumu: “Es domāju, ka Dailes teātra skatuves tehnika ir vissliktākajā stāvoklī no visiem Latvijas teātriem. Protams, būs arī tehniskais audits, un tad mēs sapratīsim, kas ir tie ugunsgrēki, kas ir jādzēš. Bet tas varētu būt viens no vājajiem punktiem, kur būtu nepieciešamas finansiālas investīcijas tuvākajā un steidzamajā laikā.”
Izmērāmi jaunās vadības rezultāti: kritiķu reitingi un finanšu stabilitāte
Kultūras ministrija e-pasta vēstulē raidījumam “Kultūršoks” raksta: “No jaunā Dailes teātra valdes locekļa Kultūras ministrija sagaida teātra mākslinieciskās izaugsmes nodrošināšanu, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti.”
Kā noteikt, vai ministrijas prasības tiks sasniegtas? Juris Žagars uzsver:
“Es domāju, ka tādi izmērāmi rezultāti, pirmkārt, ir triju gadu, teiksim, divarpus, trīs gadu griezumā, ka kritiķu reitingi Dailes teātrim ievērojami uzlabojas.
Es to uzskatu par būtisku argumentu, un tas nozīmē objektīvi izmērāmu augstu māksliniecisko kvalitāti visām izrādēm. Otrs izmērāmais rezultāts, protams, ir Dailes teātra finanšu stabilitāte, jo tā ir tā lielākā grūtība un lielākais izaicinājums - sabalansēt finanšu rezultātus ar mākslinieciskiem rezultātiem, jo šis teātris vienmēr būs teātris, kuram būs ļoti daudz jāpelna. Ja šīs abas lietas mēs pratīsim ar Viesturu sabalansēt, tad mēs varēsim teikt, ka esam sasnieguši rezultātu.”
KONTEKSTS:
23. janvārī Dailes teātrī Kultūras ministrija (KM) paziņoja, ka atklātajā konkursā par Dailes teātra valdes locekli izvēlēts aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Viņš atzīts par labāko no 13 kandidātiem konkursā, kas tika izsludināts pēc iepriekšējā direktora Andra Vītola paziņojuma par atkāpšanos no amata. Teātra māksliniecisko vadību Žagars uzticēs režisoram Viesturam Kairišam, kurš kļūs par teātra radošo direktoru. Amata pienākumu pildīšanu Žagars no Vītola pārņems 2. martā.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas noteikumiem, atlases laikā neviens no kandidātu vārdiem netika atklāts. Tomēr bija zināms, ka Juris Žagars pieteicies konkursam. Viņš LTV raidījumam "Kultūršoks" atklāja gatavību pretendēt uz amatu. Savukārt režisors Viesturs Kairišs LTV raidījumā "Kultūrdeva" atzinis, ka Juris Žagars savā iesniegumā Kultūras ministrijai pieteicis viņu kā potenciālo Dailes teātra māksliniecisko vadītāju.
Pēc tam, kad oktobra sākumā trupas spiediena rezultātā no amata atkāpās Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, teātra direktors Andris Vītols solīja divu nedēļu laikā piedāvāt jaunu teātra mākslinieciskās vadības modeli. Taču tas neizdevās un oktobra vidū pēc desmit gadu ilga darba Dailes teātrī par atkāpšanos paziņoja arī Vītols. Atklāto konkursu uz direktora amatu izsludināja 1. novembrī. Andris Vītols pauda gatavību turpināt pildīt direktora pienākumus līdz jaunā vadītāja atrašanai.
