Sofija Meļņikova piedzima Krematorskā, Doneckas apgabalā, bet augstāko izglītību ieguva Harkivā, Teātra universitātē, kļūstot par dramatiskā teātra režisori.
Arī pēc tam viņas dzīve bija saistīta ar Harkivu, viņa iestudēja izrādes, pasniedza bērniem aktiermeistarību, līdz visam svītru šajā pavasarī pārvilka karš. Aptuveni mēnesi viņa nodzīvoja bunkurā, bet tad tik tuvu sajūtamās kara šausmas kļuva nepanesamas, un aprīļa sākumā Sofija atbrauca uz Latviju.
Ar Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu viņai Latvijā bija iespēja iestudēt izrādi, un rezultāts ir darbs "Drama Queen", kas tapis teātrī "Dirty Deal Teatro" un kam dramaturģiju, režiju un aktierdarbu veidojusi pati Sofija Meļņikova, režisoriski viņai palīdzējis Valters Sīlis.
Stāsta autore: "Tas ir gandrīz pilnībā dokumentāls stāsts. Daļa dialogu, protams, ir izdomāti, jo es nevaru līdz sīkākajām niansēm atcerēties katru vārdu, bet, neskatoties uz to, tā ir tāda mana noteikta dzīves posma rekonstrukcija.
Sākas ar manu dzīvi Harkivā un manām attiecībām, kas ilga astoņus gadus, bet kam tika pielikts punkts šeit, Rīgā."
Izrādē Sofija Meļņikova rekonstruē divus viņas dzīvi satricinošus notikumus – gan piedzīvoto kara sākumā Harkivā un bēgļu gaitas, gan šķiršanos no drauga, ko arī kaut kādā ziņā izprovocēja tieši karš.
"Izrāde ir par to, kā mūs maina karš. Kā tas liek paskatīties uz pasauli it kā ar citām acīm. Varbūt pat apzināties, ka mēs bijām pilnīgi citi cilvēki līdz šim 24. februārim," norāda Meļņikova.
"Vērtību skala ir pilnīgi izmainījusies. Akcenti ir pārbīdījušies. Pat mākslu es tagad uztveru citādāk nekā pirms kara.
Man ir ļoti skaidrs fokuss uz to, ka par šo karu ir jārunā pēc iespējas vairāk, arī caur mākslas darbiem.
Latvijā es esmu sastapusi ļoti saprotošus un atbalstošus cilvēkus, bet arī tādus, kas norobežojas un ir pilnībā vienaldzīgi pret notikumiem Ukrainā. Arī par Latvijā sastaptajiem cilvēkiem būs mana izrāde."
Kā viņa jutās bunkurā, guļot uz ļoti neērtām gāzmasku filtru kastēm, cik traumatiski bija dzirdēt sirēnas, šāvienus un sprādzienus, bet tai pašā laikā – cik milzīgu stresu uzdzina arī klusums, kad nešāva pēc grafika, jo tad vienmēr šķita, ka var notikt kas ļaunāks par apšaudi. Par to visu savā izrādē runā Sofija Meļņikova. Tāpat par savām bēgļu gaitām. Un mūžīgo vainas sajūtu citu bēgļu priekšā, kam klājas daudz sliktāk nekā viņai.
Autore teic: "Principā jēdziens "bēglis" – tas ir kaut kāds citplanētietis tai valstij, kur viņš ierodas. Saprast, kas ir "bēglis", ir patiešām ļoti sarežģīti, ja tevi pašu tas neskar. Lūk, tad es arī centīšos ar savu stāstu skatītājus kaut nedaudz pietuvināt šī jēdziena izpratnei. Kas notiek šāda "bēgļa" iekšējā pasaulē un sajūtās.
Šoreiz tā konkrēti būs mana iekšējā pasaule. Es pieļauju, ka citu stāsti varētu būt arī stipri savādāki.
Man pašai tā ir kā sava veida terapija. Un liels paldies visai mūsu izrādes komandai, ka viņi dod man šādu iespēju sevi kaut nedaudz dziedināt." Izrāde ir skarba un tieša, arī gana nekautrīga intīmās dzīves aprakstos.
Sofija Meļņikova neslēpj, ka Latvijā dažkārt saskārusies ar viedokli, ka viņa ir pat pārāk agresīva savā attieksmē pret Ukrainas ienaidniekiem, bet viņa atbild, ka nezina, kā citādi nesajukt prātā no visa tā ārprāta, kas notiek viņas zemē ar viņas tuviniekiem un draugiem.
Izrāde nav jāuztver kā vispārinājums par to, kas notiek Ukrainā un katra ukraiņa sirdī, šī stāsta vērtība ir tieši individuālajās atklāsmēs – uzskata režisors Valters Sīlis: "Jā, vispārējie priekšstati te nedarbojas, jo cilvēki tomēr ir ļoti, ļoti dažādi, un te ir stāsts, kā tieši viņa to dzird un jūt, tā vērtība ir tieši detaļās. Tajās mazajās atšķirībās, tajā šī stāsta unikalitātē. Tas nav visas Ukrainas stāsts, tas ir viena konkrēta cilvēka stāsts. Tas nevar nebūt skaudrs, un tāds tas arī ir, bet tajā pašā laikā Sofija ir ļoti vitāls cilvēks, un man liekas, tas arī izpaužas šajā darbā."
Sofijas Meļņikovas izrādes "Drama Queen" pirmizrāde "Dirty Deal Teatro" skatāma 25. novembrī.
