Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Sākotnēji teātra nosaukums bija Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātris, padomju laikos teātris tika pārsaukts arī par Jāņa Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmisko teātri, bet kopš 2005. gada tas ir vienkārši Dailes teātris. Dailes teātris ir lielākais profesionālais teātris Latvijā, kura Lielajā zālē ir 1000 skatītāju vietu, bet paralēli izrādes tiek iestudētas arī Mazajā zālē (200 vietas) un Kamerzālē (100 vietas).
Pirmais Dailes teātra režisors, protams, bija Eduards Smiļģis, bet literārais direktors – Rainis. Teātri atklāja ar Raiņa lugu "Indulis un Ārija", kas bija Smiļģa debija teātra režijā.
Smiļģis izvēlējās iet pretēju ceļu tobrīd latviešu teātrī dominējošajai reālisma manierei, radot novatorisku spēles teātri, kurā bija vērojami tolaik populārie simbolisma un ekspresionisma strāvojumi.
Lai 1920. un 1930. gadu ekonomiskās krīzes apstākļos piesaistītu skatītājus, Smiļģis sāka iestudēt arī dziesmu spēles, un šīs muzikālā teātra tradīcijas ir raksturīgas Dailes teātrim vēl joprojām. 1925. gadā teātris piedalījās Parīzes Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē, kurā par Jāņa Munča veidotajiem Dailes teātra izrāžu skiču maketiem saņēma izstādes galveno balvu Grand Prix.
Smiļģis teātrī nostrādāja 44 gadus, un pēc viņa Dailes teātri sāka vadīt tikpat leģendāra personība latviešu teātrī – režisors Pēteris Pētersons.
Ar Pētersona iestudējumu Imanta Ziedoņa dzejas krājumam "Motocikls" aizsākās latviešu dzejas teātra tradīcijas.
Pētersons daudz sadarbojās arī ar dramaturgu Gunāru Priedi, ar kuru teātrī ienāca jauna tipa varonis – jauns cilvēks, kurš meklē savu vietu dzīvē.
Dailes teātra trešais vadītājs bija Arnolds Liniņš, kuram bija raksturīga psiholoģiski sarežģītu personību izpēte, galvenokārt iestudējot klasikas darbus – piemēram, Henrika Ibsena "Brandu" vai Šekspīra "Ričardu III" – ar spēcīgu aktieri-personību centrā. Pēc Liniņa nāca Kārlis Auškāps un viņa filozofiski intelektuālais teātris – šī laika kulta iestudējumi bija Hermaņa Heses "Stepes vilks", Sudrabu Edžus "Dullais Dauka", kā arī, protams, Aleksandra Čaka "Mūžības skartie". Nākamajam galvenajam režisoram Mihailam Gruzdovam bija raksturīga psiholoģiskā un spēles stila sintēze, bet par teātra sesto vadītāju kļuva Dž. Dž. Džilindžers, kurš centrā izvirzīja teatralitāti, eklektiku, personības izpēti eksistenciālos robežpunktos un, protams, seksualitāti. Šobrīd teātri vada režisors Viesturs Kairišs, kurš vēl tikai veido sava rokraksta triepienus Dailes teātra jaunajā sejā.
Katru gadu Dailes teātrī top no 15 līdz 18 jaunu iestudējumu. Dailes teātra ēka un arī Smiļģa laika teātris iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Dailes teātri joprojām vada Eduarda Smiļģa radītais moto: skaidrība, vienkāršība, kaislība.
Kultūras ABC
