Plakanpēdas valsis, tango, fokstrots, lietuviešu polka – ar šādu deju dažādību, meistarklasēm, divu dienu programmu un nakts balli dzīvās mūzikas pavadījumā uz Latvijas kultūras notikumu kartes Ķekavā sevi pieteicis 20. gadsimta sākuma tradicionālo deju festivāls “Rijas balle”. Rīkotāji to sauc par atgriešanos pie saknēm.
“Mums gribējās dabūt šo sajūtu, kāda bija agrākos laikos, kad cilvēki vienkārši sanāca kopā, muzikanti spēlēja to, ko viņi spēlēja, un baudīja dejošanas procesu,”
stāsta festivāla rīkotāja Līga Broduža. “Tas bija tas mūsu sapnis – parādīt to sajūtu, kāda bija agrāko lauku zaļumballē, večerinkā, arī rijas ballēs – tās sauca arī par Rijas ballēm un no tā arī nāca mūsu nosaukums.”
“Laiks, par kuru mēs runājam, ir 20. gadsimta sākums. Tas ir tas laiks, ko daudzi mūsu vecvecvecāki atceras; dejo vēl pēc tā laika manieres – ar kāju piesitieniem, virzienu maiņām; ir, kas saka, ka viņi atceras, ka ticis dejots tango, bet neviens neatceras, kā tas bija, un tas ir tas iemesls, kāpēc mums pirmoreiz Latvijā arī tango meistars tādā tradicionālā deju festivālā,” atklāj Broduža.
Argentīnas tango pasniedzējs, festivāla dalībnieks Aigars Stirna stāsta, ka, izmēģinot dažādu tautu dejas, tiek paplašināts redzesloks: “Igauņu, latviešu un daudz profesionālāki danču dejotāji kā mēs mācās no mums un redz, ka tas tango var būt demokrātisks, ne tikai tādā izmeklētā sabiedrībā, kur ir tikai Argentīnas tango zinātāji, bet ka tango ir liela saikne ar polku, valsi. [..] Un, pat nezinot tango soļus - ja mēs klausāmies viens otru un improvizējam, varam izdejot ļoti daudz.
Uz pirmo Rijas balli dalībnieki mērojuši ceļu arī no citām valstīm.
Festivāla dalībnieks Augustas Černauskas no Lietuvas stāsta: “Dejošana man dod enerģiju un brīvības sajūtu. Manā dzīvē dejošana ir viena no svarīgākajām lietām. Dejoju gandrīz katru dienu, un šādi festivāli ir brīnišķīga iespēja dejot vairāk nekā 2 vai 3 stundas, kā citos līdzīgos pasākumos.””
“Pirmo reizi esmu Rīgā un pirmo reizi šādā festivālā. Man ļoti patīk. No vienas puses – te valda tāda kameriska gaisotne, no otras – brīnišķīga iespēja iepazīties ar kaimiņvalstu dejošanas tradīcijām,” atklāj dalībniece Marija no Baltkrievijas.
Ballē par dzīvo skanējumu rūpējās dažādas Baltijas valstu muzikālās apvienības.
“Tā kā mēs esam Ķekavas muzikantu biedrība, kas organizē šo pasākumu, mūsu ambīcija ir padarīt Ķekavu par danču lielpilsētu Latvijas mērogā,” stāsta festivāla rīkotāja Līga Broduža.
