KM saņēmusi virkni vēstuļu ar sūdzībām par teātra vadību, pārmetot iespējamu lojalitātes trūkumu, nepamatotu darbinieku atlaišanu, kā arī sliktu mikroklimatu un vadības stilu. Vienlaikus saņemtas arī atbalsta vēstules Bjorkai, kas nākušas, kad ministrija, mēģinot saprast, cik objektīvas bijušas sūdzības, lēmusi neturpināt darba attiecības ar teātra valdes locekli.
Zariņš skaidroja, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa darba termiņš ir pieci gadi, pēc kā KM kā kapitāldaļu turētāja izvēlējās ar Bjorku šīs attiecības neturpināt, izsludinot jaunu konkursu. KM neesot pretenziju pret teātra direktori – ministrija ir apmierināta ar teātra vadības darbu, mākslinieciskie sasniegumi ir lieliski un finanšu mērķi ir sasniegti, taču jauns konkurss esot veids, kā objektīvi izvērtēt līdzšinējās valdes locekles darbu. KM aicinājusi Bjorku pieteikties konkursam, kas esot iespēja "sākt visu no baltas lapas", izvērtējot iepriekšējo darbību, un, ja izrādīsies, ka viņa ir spēcīgākais kandidāts, viņa varēs turpināt vadīt teātri.
KM neesot iemesla uzskatīt, ka Bjorka ir nelojāla Latvijas valstij, turklāt teātris kopš pirmās kara dienas ir ieņēmis skaidru nostāju, pirms katras izrādes atskaņojot paziņojumu, ka teātris ir pret karu, vienlaikus aicinot nevērsties pret krievu valodu un kultūru.
Konkurss uz teātra valdes locekļa amatu tikšot izsludināts tuvākajā laikā. Līdz rezultātu uzzināšanai teātra vadība turpinās savu darbu.
