ĪSUMĀ:
- Ogres pašvaldības iniciatīva atdzīvina ideju par Muzikālo teātri.
- Noskatītais īpašums pieder mākslas mecenātam Jānim Zuzānam, Ogres pašvaldība to grib pārpirkt.
- Ekspertiem šaubas par iespējām piemērot Ogres Tautas namu Muzikālā teātra vajadzībām, taču ogrēnieši par ieceri ir sajūsmā.
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis Muzikālo teātri redz kā skatuvi bez savas trupas.
- Eksperti apšauba, vai teātris bez trupas nodrošinās atbilstošu līmeni.
- Muzikālā žanra attīstībai gadā paredzēti 400 tūkstoši eiro.
Ogres pašvaldība izdara to, ko nespēj Rīga
Tieši pirms mēneša kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un Ogres mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) parakstīja nodomu protokolu Ogrē attīstīt Muzikālo teātri. Tajā pašvaldība apņēmās nolūkotās teātra telpas iegūt īpašumā, izremontēt un pārbūvēt atbilstoši Muzikālā teātra vajadzībām, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus. Tāpat Ogres novada dome apņēmās segt teātra uzturēšanas, administrācijas un tehniskā personāla izmaksas, kamēr ministrija uzņēmās sadarbībā ar vietējo varu veicināt jaunā teātra attīstību.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīst, ka Ogres pilsētas piedāvājums licis “saausīties”, ka varbūt beidzot izdosies atrast mājvietu muzikālā žanra teātrim, jo
Rīgā piemērotas telpas ar bijušo mēru Oļegu Burovu (“Saskaņa”) un Rīgas Domes īpašuma departamentu nav izdevies atrast.
“Mums patiešām ir ļoti labas iestrādes un iespējas šo žanru attīstīt. Šis žanrs kā tāda bārenīte ir mētājusies no vienas “pažobeles” uz otru bez savas mājvietas. Daži vēl šinī jomā mēģina kaut ko darīt, daži jau ir atmetuši ar roku un vairs necenšas to darīt,” savu atbalstu Muzikālā teātra projektam skaidro Puntulis.
Ogres pašvaldība Muzikālo teātri grib iemitināt vecajā Tautas namā
Ogres pašvaldībā kā Muzikālā teātra mājvietu redz Ogres veco Tautas namu Rīgas ielā 15. Iespaidīgo būvi svinīgi atklāja 1928. gadā. To pirmās neatkarīgās Latvijas laikā par ziedojumiem un Finanšu ministrijas 40 000 latu aizdevumu cēla trīs vietējās biedrības. Tautas nama mērogs bija galvaspilsētas cienīgs – 1000 skatītāju vietas, plaša skatuve, kinozāle, bufete. Tiesa, šis vēriens vietējiem kultūras darboņiem nebija pa spēkam. Nespējot segt finansiālās saistības, 30. gadu beigās ēka nonāca ūtrupē, un to pārņēma Aizsargu organizācija. Pēc kara notika nama pārbūve, un tas darbojās kā vietējais kultūras nams. Vietējie ogrēnieši vēl tagad atceras, kā nākuši uz tagad novārtā atstāto namu izklaidēties, un ir sajūsmā par ieceri dot namam otru elpu.
Ēka šobrīd pieder mākslas mecenātam Jānim Zuzānam
Zemesgrāmatas informācija liecina, ka 2003. gadā vecais Tautas nams ir privatizēts. Īpašums vairākkārt pārdots tālāk. 2004. gadā nopērkot pusi un 2008. gadā nopērkot otru pusi, un kopumā samaksājot 300 tūkstošus latu, par vecā Tautas nama īpašnieku kļuvis azartspēļu biznesa īpašnieks un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns. Gan iepriekšējo īpašnieku, gan Zuzāna laikā nekāda saimnieciskā darbība ēkā nav veikta. Pēc pašvaldības prasības tai nomainīts jumta segums un salabota fasāde Daugavas pusē.
“Kultūršoka” rīcībā esoši neoficiāli aprēķini liecina, ka Zuzāns šajā ēkā kopumā varētu būt ieguldījis aptuveni pusmiljonu eiro.
Zuzāns interviju atteica. Ar mākslas centra “Zuzeum” vadītājas Agneses Kleinas starpniecību viņš paziņoja, ka “īpašuma pārdošana ir procesā, un vairs neesot, ko piebilst”.
Ogres mērs Egils Helmanis savās rakstiskajās atbildēs “Kultūršokam” norāda, ka ēkas “atsavināšanas process noritēs tā, kā to paredz likums un citi normatīvie akti.” Saskaņā ar SIA “Eiroeksperts” novērtējumu, kas šī gada 9. februārī tika veikts novada pašvaldības uzdevumā, nekustamā īpašuma Rīgas ielā 15, vecā Tautas nama tirgus vērtība ir 218 000 eiro. Atbilstoši likumam, pašvaldība par īpašumu drīkst maksāt tikai ekspertīzē oficiāli noteikto tirgus vērtību. Tā nosūtījusi piedāvājumu Jānim Zuzānam, atbilde pagaidām nav saņemta.
Ogres novada domei nav plāna gadījumam, ja iecerētais darījums kādu iemeslu dēļ nenotiek.
Egils Helmanis raksta: “Par citu vietu teātra izveidei netika spriests, jo bijušā Ogres Tautas nama ēka atrodas ļoti ērtā, pamanāmā vietā – izrādes apmeklēs ne tikai ogrēnieši, bet brauks arī cilvēki no tuvākas un tālākas apkaimes, arī no Rīgas. Savulaik šo pilsētas daļu, kurā atrodas Tautas nams, varēja uzskatīt par tādu kā centru – kultūras nams, grāmatu veikals, universālveikals, restorāns. Nu jau daudzus gadus no tā visa nekā nav, šī teritorija ir panīkusi, tai ir jādod otra elpa. Mums ir lieli plāni šīs teritorijas labiekārtošanā, sakārtojot satiksmes infrastruktūru, izveidojot Rožu dārzu.”
Mūzikas eksperti šaubās par vecās ēkas piemērotību modernam teātrim
Lai gan savulaik Ogres Tautas nams varēja lepoties ar savu ietilpību un skaisto balkonu ar 150 sēdvietām, eksperti šaubās, vai vecā ēka atbildīs Muzikālā teātra vajadzībām. Mūzikas žurnāliste Inese Lūsiņa atzīst, ka, pat neiedarbinot fantāziju, ir skaidrs, ka tur noteikti nav ne orķestra bedres, ne skatuves kabatu, kur bīdīt iekšā un ārā izrādēm nepieciešamās dekorācijas. Un lai gan mūsdienās ir daudz tehnisko iespēju – hologrammas, video, ir vajadzīgi arī tradicionālie skatuves risinājumi, norāda žurnāliste: “Man negribētos, ja, piemēram, no vienas puses, būtu skaisti uzposts un rekonstruēts vecais Tautas nams, kas būtu saglabājama kultūras vērtība, bet tajā pašā laikā tur būtu ļoti neērti strādāt, ja nebūtu kur glabāt dekorācijas. Man negribētos pieredzēt vēl kaut ko tādu, kā savulaik bija operā, kad pat slavenās Ilmāra Blumberga “Aīdas” dekorācijas glabājās pagalmā.”
Jauno teātri dibinās pašvaldība
Topošais Muzikālais teātris būs pašvaldības dibināta kultūras iestāde. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sadarbība starp valsti un kādu pašvaldību veiksmīga izrādījusies tikai labos laikos, bet ne krīzes situācijās. Piemēram,
reģionālās koncertzāles pērn teju pusgadu nevarēja saņemt valsts atbalstu dīkstāves laikā tikai tāpēc, ka tās dibinājušas pašvaldības.
Tāpat valsts un Liepājas dome ilgstoši nespēja vienoties, kam krīzes situācijā jāglābj Liepājas teātris. Kultūras ministrs Nauris Puntulis cer, ka iepriekšējā pieredze neatkārtosies. “Es neizslēdzu, ka šīs lietas būtu iepriekš ļoti rūpīgi jāatrunā, lai nenonāktu līdzīgās situācijās, kā tas bija ar Liepājas teātri vai citos gadījumos. Bet es to neredzu kā nepārvaramu šķērsli,” optimistisks par valsts un pašvaldības sadarbību Muzikālā teātra projektā ir Puntulis.
Ministrs jauno teātri redz bez savas trupas
Kultūras ministrs jauno teātri redz kā “mājvietu muzikālā teātra žanram”, nevis saliedētai mākslinieku trupai.
“Es noteikti nevēlos, lai kāds uzskatītu to par Operetes teātri vai par Operetes teātra atgriešanos, pilnīgi noteikti – nē,”
savu vīziju skaidro Nauris Puntulis. Viņš uzsver, ka jauno teātri redz kā muzikālo teātri, kurā operete ir tikai viens no žanriem: ”Blakus tam ir arī klasiskais mūzikls, varbūt tur ir arī kāda eksperimentālā mūzika, varbūt mūsdienu dejas žanrs. Te būtu iesaistīti arī privātie producenti, kuri uz zināmiem, iepriekš atrunātiem noteikumiem kādā brīdī šinī vietā tad iemājotu, iestudētu izrādes, tās izrādītu skatītājiem, pēc tam ienāktu iekšā cita trupa, kura darītu tieši tāpat. Es to saredzu šādā modelī.”
Mūzikas žurnālisti Inesi Lūsiņu šāds modelis nepārliecina, jo tad topošais teātris patiesībā būtu “viesizrāžu namiņš”. “Lai izveidotos teātris, ir jābūt teātra ansamblim, ir jābūt kaut kam, nu kaut kam netveramam, to pat vārdos grūti izteikt, kas to pārvērš no tādas ēkas, kur var atbraukt viens, otrs un trešais, par ēku, kurā ir teātra aura, kurā ir teātra skatuves kultūra. Kur ansambļa dalībnieki ir sadziedājušies, saspēlējušies, jo tāpat kā sporta komandā, nevar nolasīt labākos basketbolistus vai hokejistus no visurienes, un būs baigi foršā komandā. Viņiem ir jāsaspēlējas, un šeit ir vēl smalkākas šīs lietas,“ uzskata mūzikas žurnāliste.
Lūsiņai piekrīt arī kādreizējā Rīgas Operetes teātra soliste Sarma Riekstiņa. Viņa ir vēl skarbāka: “Tad es nesaprotu būtību, jo
ja nav stipra trupa, ja nav stipra vadība, kas tad tur var sanākt? Ja ir tikai tā, ka kurš grib, tas var nākt un spēlēt, tad tā ir pašdarbība. Un pašdarbību nevajag.”
Riekstiņa pieļauj, ka daudzi domā, ka operete nozīmē, ka “laiž muļķi”. Skatuves māksliniece uzskata, ka operetes aktierim jābūt vēl spēcīgākam nekā drāmā: “Nu nevar tā paņemt no ielas. Tāpēc, ka tad ir kumēdiņu taisīšana. Tad man būs kauns.”
Viss vēl nav izlemts
Panākt pastāvīgas trupas izveidi topošajā Muzikālajā teātrī vēlas arī Operetes fonda dibinātāja Agija Ozoliņa-Kozlovska: “Trupai ir jāattīstās.
Nevar strādāt ar gadījuma cilvēkiem. Tas ir ļoti mērķtiecīgs darbs, tas ir izglītības darbs, tas ir skolu, augstskolu un teātru darbs kopā.”
Fonda dibinātāja uzskata, ka laika līdz Muzikālā teātra atvēršanai vēl ir gana, lai visas lietas sakārtotu: “Kamēr šis nams būs gatavs, vēl ir vairāki gadi, un vēl ir daudz atvērtu jautājumu, kurus mēs laika gaitā risināsim.”
Pagaidām nav skaidrības, cik varētu izmaksāt Muzikālā teātra atvēršana. Ja pašvaldībai izdosies iegādāties no Jāņa Zuzāna veco Tautas namu par 218 tūkstošiem eiro, nav veikti aprēķini, cik varētu izmaksāt ēkas piemērošana jaunā teātra vajadzībām. Vienīgais zināmais lielums ir 400 tūkstoši eiro – tieši tik vērta ir Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma muzikālā žanra attīstībai, kuru fonda eksperti gada ietvaros sadala labāko projektu iesniedzējiem. Kultūras ministrs Nauris Puntulis šo mērķprogrammu redz kā galveno iespēju nodrošināt jaunā Muzikālā teātra repertuāru.
KONTEKSTS:
2018. gadā tika uzsākta parakstu vākšana, lai panāktu valsts atbalstu Operetes teātra turpmākai darbībai Latvijā. 2020. gada vasarā Operetes fonds Saeimā iesniedza iesniegumu ar teju 12 000 parakstu par operetes teātra atjaunošanu Latvijā, tostarp kā potenciālo teātra mājvietu norādot Ogri.
2021. gada 25. februārī Ogres novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums par bijušā Ogres Tautas nama ēkas Rīgas ielā 15, Ogrē, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām ar mērķi rekonstruēt šo ēku Operetes un muzikālā teātra izveidošanai.
2021. gada 26. februārī kultūras ministrs Nauris Puntulis un Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis parakstīja nodomu protokolu par iespēju Ogrē attīstīt muzikālo teātri.
