Kultūras ziņas

Dāvja Sīmaņa jaunākā filma "Mūris"

Kultūras ziņas

Marka Rotko centra pieci gadi mākslā

Top multimediāla deju lielizrāde "Abas malas"

Latvijā top nebijusi multimediāla deju lielizrāde «Abas malas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 6 mēnešiem.

Izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgades svinībās – izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī.

Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums, informēja lielizrādes "Abas malas" sabiedrisko attiecību pārstāve Gunta Kursiša.

“Tas ir simt gadus sens stāsts par mums pašiem – Latvijas cilvēkiem – un mūsu zemi, kuras dzīslās plūst laika upe Daugava. Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes “Abas malas”,” tā projektu raksturo projekta radošā komanda.

Skatītājs varēs baudīt telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve – šīs izrādes vajadzībām tiek radīta īpaša 360 grādu ekspozīcijas skatuve.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā vēl līdz šim nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – ap 450 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hiphopa un beidzot ar sporta dejām.

“Man šis laika posms, kurā es gatavojos, ir ārkārtīgi, izlasīju grāmatu grāmatas, biju arhīvos, skatījos, lai noķertu to sajūtu, lai tā būtu, lai dabūtu to kopsaucēju, ka tā ir tā vēsture,” par gatavošanos uzvedumam atklāj horeogrāfe Dace Adviljone. 

Koncertus “Arēnā Rīga” varēs apmeklēt kopā vairāk nekā 21 000 skatītāju, tāpat tas būs skatāms arī tiešraidē Latvijas Televīzijā.

Skatītāji “Arēnā Rīga” un televīzijas ierakstā varēs vērot telpisku ilūziju par Latvijas vēsturi gadsimta šķērsgriezumā. Visa arēnas centrālā telpa 2000 kvadrātmetru platībā būs noklāta ar projekcijām, kam būs vajadzīgi 27 projektori.

Projekciju un videomateriāla režisors Roberts Rubīns stāsta, ka, izmantojot projekcijas, tiek mainīti laikmeta foni, dažādas nianses vai vēsturiskie notikumi. Projekcija ilustrē galveno varoņu emocijas un mijiedarbojas ar tiem.

Savukārt komponists un mūzikas aranžētājs Reinis Sējāns dalās pārdomās par izrādes tapšanu: “Tas izaicinājums, ka tā mūzika ir bez vārdiem un viss ir viens liels deju uzvedums, pie tā neizbēgami noveda – ka vajag stāstīt šo stāstu visiem iespējamajiem izteiksmes līdzekļiem, atskaitot vārdus.”

Izrādes veidotāju komandā ir libreta autore Rasa Bugavičute-Pēce, komponisti un mūziķi Andris Sējāns, Reinis Sējāns un Liepājas Simfoniskais orķestris, horeogrāfi Dace Adviljone (tautas dejas), Liene Grava (laikmetīgā deja), Raimonds Martinovs (balets, modernās, sporta dejas), multimediju mākslinieks Māris Kalve un daudzi citi. 

“Stāsts ir ļoti patīkams – par meiteni Madaru, kas savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem un beigās saprot, ka viņa mīl dzimteni un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums varētu būt šī brīvība. Tieši tāpēc man šķiet, ka projekts “Abas malas” uzrunās ne tikai vecāko paaudzi, bet tieši jauno paaudzi. Izrāde nav tas pats, kas Dziesmu un deju svētki, projekts ir citādāks un kaut kas ļoti īpašs, jauns. Mums ir fantastiska komanda, mēs visi esam jauni, mums ir vislielākā motivācija sevi pierādīt, godam pārstāvēt mūsu valsti simtgadē. [..] Jā, šis ir unikāls projekts, un mums ir iedvesma to īstenot,” ir pārliecināts Raimonds Martinovs, baleta horeogrāfs.

Līdz projekta kulminācijai – multimediālai deju izrādei “Arēnā Rīga” 18. novembrī, tiek veidota arī “Abas malas” cilvēkstāstu sērija. Radošā komanda ir sameklējusi, uzrunājusi un iemūžinājusi spilgtākās atmiņas katrā no Latvijas desmitgadēm. Starp cilvēkstāstiem, kuri laika gaitā tiks publicēti “Abas malas” Facebook kontā un mājaslapā abasmalas.lv, būs, piemēram, Kārļa Ulmaņa komandanta Raimonda Bebra jaunākās meitas Olitas (Jausmas) Ābramas bērnības atmiņas, dzīvojot prezidenta pilī, gan “Helsinki-86” dalībnieka Laura Cekula dēla Ako Kārļa Cekula stāstījums par piedzīvoto pārmaiņu laiku un citi. Tāpat tiek plānots drīzumā uzsākt akciju, kur katrs iedzīvotājs varēs iesaistīties šajā projektā, pastāstot savu stāstu – kādu lappusi Latvijas vēsturē.

Multimediālā deju lielizrāde "Arēnā Rīga" notiks 18. un 19. novembrī, tāpat skatītāji aicināti apmeklēt arī lielizrādes ģenerālmēģinājumu ar publiku, kas notiks 17. novembrī. Biļetes organizatori aicina iegādāties jau laikus "Biļešu Serviss" kasēs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti