"Šī luga ir par ģimeni. Man pašai ir interesanti vērot, kā sarunājas un sastopas vecākā un jaunākā paaudze. Mani šajā lugā interesē tēvu tēma - pēckara paaudze bija izpostītā un sakropļotā paaudze, ļoti daudzi palika bez tēviem, kas ļoti ietekmējis nākamās paaudzes," stāsta dramaturģe Agnese Rutkēviča.
Luga "Mans nabaga tēvs" ir autores trešā luga, kas tapusi pagājušajā gadā, un tās darbība notiek Krievgaļos. Ir tāda vieta Bauskas pusē, kur pierobeža atstājusi savas pēdas gan tās iemītnieku brīvības apziņā, gan savstarpējās attiecībās.
Pirms sākušies mēģinājumi, šobrīd vēl grūti pateikt, vai šo māju iemītnieki ir lepni tāpēc, ka nabadzīgi un lepnums palīdz saglabāt pašcieņu, vai arī līdz trūkumam Brunis, Broņislava un viņu priekšstrādnieks Jāzeps nonākuši sava lepnuma dēļ. Visādā ziņā govis, zirgi un aitas ir pārdoti, pa sētu klimst vistas un katru rītu pa vienai pazūd.
Savstarpēju attiecību krāšņums lugā novests līdz traģikomiskam absurdam, bet režisora Elmāra Seņkova cilvēciskā iejūtība un asredzīgais skats uz Latvijā notiekošo sola izrādi, kurā izeju no bezcerības meklēsim kopā.
Izrādē "Mans nabaga tēvs" lomas atveido Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Lāsma Kugrēna, Astrīda Kairiša, Zane Jančevska, Ivars Puga, Uldis Anže un Jurģis Spulenieks. Scenogrāfs Reinis Suhanovs.
