ĪSUMĀ:
- Liepājas teātrim piešķir vairāk nekā 250 tūkstošus eiro.
- Teātra vadībai vēl ir jautājumi par izdzīvošanu nākamajā gadā.
- Veidos darba grupu, kuras mērķis būs izvērtēt iespējamos Liepājas teātra juridiskās piederības un finansēšanas modeļus.
- Liepājas teātra vadība vēlētos kapitālsabiedrību likt valsts paspārnē.
- Pašvaldības un Kultūras ministrijas pozīcija nav tik viennozīmīga.
206 800 tūkstoši eiro piešķirti Liepājas teātra ēkas uzturēšanas darbiem un mākslinieciskās darbības nodrošināšanai, bet vēl 43 499 tūkstoši eiro naudas atgriešanai skatītājiem par iegādātajām biļetēm uz atceltajām izrādēm.
Kopējā neatprečoto biļešu summa ir 92 000 eiro, no kuriem teātris pēc finansiāli sekmīgā septembra perioda 48 000 eiro jau ir atradis savā budžetā. Vēl no Liepājas domes papildus finansējuma 7 tūkstoši tiks tērēti saimnieciskajiem darbiem, bet pārējo summu novirzīs jauniestudējumiem, algām un citām lietām.
''Mēs esam iedevuši mūsu vajadzības, jo kopš šī gada sākuma mēs esam parādā darbiniekiem algu budžetā. Tas mums ir jāizlabo. Jāsāk būtu rīt vai vakar, bet noteikti ar 1. janvāri,” norādīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
Laukšteins stāstīja, ka atpakaļ pieņemta daļa iepriekš atlaisto darbinieku, kas ir nepieciešams, lai teātris varētu funkcionēt, un nevienam uzteikt darbu šobrīd nav plānots.
Lai nodrošinātu teātra darbību, ir nepieciešams nedaudz vairāk nekā 100 tūkstoš eiro mēnesī, tāpēc kapitālsabiedrības vadītājam vēl ir jautājumi par izdzīvošanu nākamajā gadā. Pilsētas vadība stāsta, ka joprojām regulāri seko līdzi situācijai teātrī un jau plāno nākamā gada budžetu.
''Tradicionāli tie ir 1,3 miljoni, ko katru gadu pašvaldība atvēl Liepājas teātrim. Arī šobrīd nav īsti pamata mainīt summu – vai samazināt vai palielināt. Pie budžeta sastādīšanas mēs rēķināmies ar atbalstu Liepājas teātrim, taču kaut kas var mainīties sarunās ar Kultūras ministriju,” skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis (Latvijas Reģionu apvienība).
Liepājas teātris ir vienīgais profesionālais teātris Latvijā, kas nesaņēma valsts kompensāciju par Covid-19 krīzes laikā ciestajiem zaudējumiem sava juridiskā statusa dēļ. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, bet par statusa iespējamo maiņu nākamnedēļ spriedīs Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā.
Nākamās nedēļas laikā tiks izveidota darba grupa, kuras mērķis būs izvērtēt iespējamos Liepājas teātra juridiskās piederības un finansēšanas modeļus.
Liepājas teātra vadība norāda, ka vēlētos kapitālsabiedrību likt valsts paspārnē. Pašvaldības un Kultūras ministrijas pozīcija nav tik viennozīmīga.
Atis Deksnis atzīmēja: ''Tas varbūt nebūtu labākais modelis, ka tas ir 100 % valsts uzņēmums. Liepājas pašvaldība ir gatava palikt kā dalībnieks Liepājas teātrī. Protams, te ir sarunas par to, kāda ir tā proporcija, kāda ir šī atbildība.''
Savukārt Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale skaidroja: ''Tas gan būs darba grupas uzdevums – formulēt viedokli, nonākt pie vienošanās, dot savu atzinumu kultūras ministram tālākai darbībai.''
Pēc Kultūras ministrijas teiktā, darba grupā piedalīsies Liepājas, Valmieras un Daugavpils profesionālo teātru vadība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Finanšu un Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Pašvaldību savienība, Liepājas pašvaldība, kā arī Latvijas Teātra padome.
Kopumā 15. oktobrī tika apstiprināti Liepājas pilsētas 2020. gada budžeta grozījumi 7,3 miljonu eiro apmērā. Pēc šo grozījumu apstiprināšanas domes sēdē kopējais pašvaldības gada budžets būs 133,2 miljoni eiro.
Finansējums iedots arī “Spēlmaņu nakts” balvas ceremonijai, kas paredzēta Liepājā 23. novembrī, informēja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība). “Spēlmaņu nakts” ceremonijas organizēšanai piešķirts mazliet vairāk nekā 12 300 tūkstoši eiro. Savukārt 381 015 eiro liels finansējums paredzēts arī projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” realizācijai.
Vilnītis arī norādīja, ka šie šogad nebūs pēdējie budžeta grozījumi – tādi paredzēti arī gada nogalē, visticamāk, decembrī.
KONTEKSTS:
Jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību.
Augusta sākumā panākts kompromiss, ka Covid-19 pandēmijas dēļ krīzē nonākušo Liepājas teātri varētu atbalstīt gan ar Valsts kultūrkapitāla fonda, gan pašvaldības līdzekļiem. Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība uz valsts finansējumu Covid-19 seku novēršanai pretendēt nevarēja.
1. septembrī Liepājas pašvaldība solīja uzņemties atbildību par finansējumu Liepājas teātrim, norādot, ka vispirms jāsagaida VKKF projektu konkursu rezultāti, lai varētu aprēķināt vajadzīgos līdzekļus.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
