Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins nevairās katrai sezonai formulēt kādu lielu kopīgu tēmu. Pērn tā bija vara un tās izpausmes, šogad – mīlestība. Tieši tik vienkārši un sarežģīti reizē. Šī tēma caurvīs jau pirmo no jauniestudējumiem – Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara veidoto mūziklu „Purva bridējs ugunī” pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem.
„Tā ir izrāde par nelaimes saldo un gaišo pusi, par sāpju un ciešanu izgaršošanu un izbaudīšanu. Izrāde par tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kuriem ir palaimējies saslimt vienam ar otru,” teātra veidotā video materiālā stāsta režisors un dramaturgs Regnārs Vaivars.
Pēc „Pūt, vējiņi!” šis ir otrais Liepājas teātra mūzikls, ko komponē Kārlis Lācis. Piedalīsies 24 aktieri, toskait astoņi studenti. Gan aktieri, gan teātra direktors atzīst – to izdziedāt būs pamatīgs izaicinājums.
„Viņš ir, protams, atvēzējies. Ja „Pūt, vējiņos” bija divbalsīgi numuri, tad te jau ir četrbalsīgi. Tas būs liels izaicinājums teātrim. Taču no visiem kursiem, kas pēdējos 30 gados ir audzināti Liepājas teātrim, šis kurss, kas mācās Liepājas Universitātē, ir vokāli visspēcīgākais. Tas laikam arī ir iemesls, kādēļ Kārlis Lācis šo muzikālo darbu ir tā sarežģījis,” secina teātra direktors Laukšteins.
Mūzikla pirmizrāde plānota 14.septembrī. Kristīnes lomā būs Agnese Jēkabsone, Akmentiņš – Sandis Pēcis, bet Edgars – Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.
Bet novembrī Liepājā debitēs režisors Elmārs Seņkovs, kurš kopā ar dramaturģi Rasu Bugavičūti-Pēci drosmīgi ķēries klāt vairākiem Šekspīra darbiem uzreiz un raudzīs Šekspīru rādīt nevis smagnēji, bet nebēdnīgi.
„Tas būs šausmu trilleris ar komēdijas elementiem. To veidos vairākas lugas, kas saliktas vienā stāstā. Tā būs tāda Šekspīra pasaule, kurā mēs satiekam gan Otello, gan Ričardu, gan Lēdiju Makbetu. Varu atklāt, ka galvenajā lomā būs Inese Kučinska, kas spēlēs Ričardu III,” intrigu iesēj Seņkovs.
Decembrī Liepājas teātrī satiksies interesants Baltijas mākslinieku komplekts: jaunā lietuviešu režisore Monika Klimaite iestudēs igauņa Karla Kopelmā lugu „Mēness tumšā puse”. Bet janvārī – vēl viena debija. Jaunais krievu režisors Aleksandrs Moločņikovs, kuru Laukšteins dēvē par „nepieķemmētu mākslinieku no Pēterburgas”. Viņam lugu raksta Rasa Bugavičūte-Pēce, un stāsts būšot par „tehnoloģiju biedējošo pusi”.
Sezonas otrajā pusē pēc ilgāka pārtraukuma Liepājā strādās arī Rolands Atkočūns un Māra Ķimele, bet Viesturs Meikšāns iestudēs vienu no Mihaila Ļermontova slavenākajiem darbiem „Dēmons” jaunā tulkojumā.
„Tas ir darbs par ar mīlestību apsēstu ļaunumu un ļoti eksistenciālu, lielu jautājumu – ja šis ļaunums tiešām ir iemīlējies un ir gatavs ziedot savu ļaunumu, vai pasaule ir gatava šo „bezļaunuma ļaunumu” pieņemt? Mūsu stāsts ir par to, ka, visticamāk, mums šis dēmons ir vajadzīgs, mēs ļoti daudz no viņa mācāmies, tādēļ mums to vajag tādu, kāds tas ir,” stāsta Meikšāns.
Darbu Liepājas teātrī turpinās arī režisors Dmitrijs Petrenko, kurš sezonas noslēgumā uzvedīs Marjus Ivaškēviča lugu „Malыš”. Aktieri to spēlēs latviski un krieviski.
„Kāpēc divās valodās? Jo man gribējās saglabāt autentiskumu. Konteksts ir Otrais pasaules karš, un ir divas ģimenes: krievu ģimene – māte ar dēlu – Sibīrijā un latviešu ģimene – tēvs ar meitu – Latvijā. Kara laikā tēvs tiek izsūtīts uz Sibīriju, bet dēls brauc karot uz Latviju. Tā viņi satiekas. Tā nav izrāde par latviešiem un krieviem, vienkārši par cilvēkiem, kuri katrs runā savā valodā un otrā – tik, cik prot,” paskaidro Petrenko.
Bet oktobra sākumā Liepājas teātris viesosies Rīgā un Nacionālajā teātrī rādīs „Spēlmaņu naktij” nominētos iestudējumus „Polianna”, „Ģērbējs” un „Liepāja – Latvijas galvaspilsēta.
