Kā dzīvot pasaulē, kurā notiek šausmas? Kā palikt krietnam, ja tev dara pāri? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes cenšas rast Elmāra Seņkova Liepājas teātrī nule kā iestudētie "Grimmi". Izrāde, pie kuras mēģinājumu process aizsākās vienlaikus ar kara sākumu Ukrainā.
"Es nevarēju neņemt vērā pašreizējo situāciju, kādā mēs dzīvojam. Un man liekas, ka Grimmu pasakas [un] vispār pasakas ir labs veids, kā šodien stāstīt par to, ka ļaunums ir – viņš pastāv, un viņu vajag apzināties, un ļaunie spēki nav tik stipri kā labie spēki," norāda režisors.
Izrādē groteskā stilā izspēlēti vairāku brāļu Grimmu pasaku motīvi, turklāt šis iestudējums ir pilnīgi visa radošā kolektīva kopdarbs no sākuma līdz beigām, jo ikviens aktieris ir darbojies arī kā režisora asistents.
"Es izbaudīju šo procesu, man liekas, aktierim jebkuram – man noteikti – tā bija tāda fantastiska brīvība, ko režisors iedeva. Viņš tā arī pateica – nesiet man vistrakākās idejas, dariet, ko jūs gribat, piedāvājiet. Mēs pat visu nevarējām ielikt izrādē," par procesu stāsta aktrise Ilze Trukšāne.
Savukārt aktrise Kintija Stūre atzīmē: "Kad tu izej cauri šādam procesam un galarezultātā ir šāda izrāde, tas iedod ļoti lielas cerības par teātri un vispār par profesiju. Jo šis process bija ļoti pilns ar visu ko. Jo nebija viegli, bija viegli, bija visādi periodi, ļoti interesanti un aizraujoši."
Neparastais stilu un žanru sajaukums nav palicis nepamanīts arī skatītājiem, kuriem trīs stundu ilgā uzveduma laikā nebūt nav viegli izsekot sižetiskajai līnijai – jo izrādē pamīšus tiek risināti vairāku pasaku motīvi.
Teātra kritiķis Atis Rozentāls, daloties iespaidos pēc pirmizrādes, norāda: "Seņkovs, protams, rīkojas ārkārtīgi brīvi. Viņš drusku rēķinās arī ar to, ka patiesībā mēs ļoti labi zinām Grimmus, bet vispār mēs Grimmus nemaz tik labi nezinām vienu daļu."
Vēl viena no iestudējuma īpatnībām – neviens no varoņiem, izņemot teicēju, nerunā latviski. Režisors atzīst, ka uzdevis katram aktierim izvēlēties kādu no pasaules tautu valodām un interpretēt to, vienlaikus neveidojot sakarīgu tekstu.
"Tas bija izaicinājums arī aktieriem – vai jūs varat izstāstīt monologu, ko mēs visi saprotam. Pat ja nesaprotam, vai jūs saprotat, ko jūs runājat," paskaidro režisors.
