Mūža laikā viņš radījis vizuālo telpu vairāk nekā 200 iestudējumiem Latvijas teātros un operā, kā arī strādājis daudzviet ārzemēs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Itālijā un citviet.
Andris Freibergs dzimis 1938. gadā Skrundā. Atbraucot uz Rīgu, izglītību guvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1965. strādājis dažādos Latvijas teātros un Nacionālajā operā.
Andris Freibergs uzaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes, ilgus gadus būdams Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs un no 1994. gada Scenogrāfijas katedras vadītājs. Kopā ar studentiem plūkti lauri "Prāgas kvadrinnālē" – lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. Viņa students Reinis Suhanovs saņēmis zelta medaļu. Savukārt pirms septiņiem gadiem pirmo reizi Prāgas kvadriennālē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes – to saņēma Andris Freibergs.
2014. gadā scenogrāfs godināts arī ar "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu. Toreiz pateicības runā viņš sacīja: "Es esmu pareizā laikā piedzimis tai nozīmē, ka es piedzīvoju scenogrāfijas radikālas izmaiņas – 70., 80.gados no iluzoras, literārākas scenogrāfijas uz kaut ko radikālāku, kur pats izrādes process noteic izrādes jēgu. Tas patiešām bija radikāli un interesanti man."
2015. gadā izdota teātra zinātnieces Margaritas Ziedas monogrāfija par Andri Freibergu, savukārt 2017. gadā pirmizrādi piedzīvoja Kristas Burānes veidotā filma "Pasaka par tukšo telpu". 2021. gadā izdotajā monogrāfijā "Neatkarības laika teātris. Parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā" Andrim Freibergam un viņa scenogrāfijas skolai veltīta atsevišķa nodaļa.
Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis viņu raksturo kā lielu meistaru un vienlīdz lielu cilvēku: "Ir aizgājis Cilvēks ar lielo burtu. Ārkārtīgi smalks, ārkārtīgi domājošs un ārkārtīgi patīkams komunikācijā, uztverē par pasauli.
Andris Freibergs ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas skatuves tēlu radītājiem, scenogrāfiem.
Viņš ir bijis arī brīnišķīgs pasniedzējs. Bet tas, ko viņš varēja uzburt uz skatuves, tas bija neaprakstāmi precīzi un atbilstoši visiem laikmetiem. Tas, cik Andris Freibergs varēja būt moderns, jauns un attīstošs Latvijas scenogrāfijai, es domāju, ka tas ir milzīgs fenomens, kas atspoguļojas visā mūsu domāšanā, kad mēs viņu redzējām uz skatuves, un arī viņa studentos."
Režisore Krista Burāne, kura veidojusi filmu par Freibergu teic: "Es atsaukšos uz filmu "Pasaka par tukšo telpu", kurā Andris Freibergs" minēja, ka nav nekas skumjāks par tukšu skatuvi, kuru pēc izrādes nobūvē un tā paliek tāda, kāda ir, – ar pacēlājiem, tehniku, izslēgtām gaismām. Vienlaicīgi šī tukšā telpa Andrim Freibergam bija arī pilnības simbols, jo tā atstāja visvairāk vietas iztēlei. Tā arī ir pirmā lieta, kuru, manuprāt, mēs ar Andra aiziešanu zaudējam.
Mēs esam zaudējuši skolotāju, kurš māca mākslu atbrīvot iztēli un sekot tai visās iespējamajās pasaulēs, kuras sevī ietver gan tumsu, gan gaismu.
Andris mīlēja atgādināt, ka tumšākā vieta gaismā nevar būt tumšāka par gaišāko vietu ēnā. Un es esmu ļoti pateicīga viņam par šo dzīves smalkā līdzsvara mācību. Tukšā skatuve Andrim bija kā baznīca – radīšanas spēka pilna telpa, un tas, kas paliek pēc Andra aiziešanas, ir šis dzīvības spēks, kas elpo Latvijas teātrī, viņa skolniekos visā pasaulē."
Freiberga skolnieks, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs atzīst: "Manā gadījumā jau tas – paldies! – vienkārši ir tik liels: ja nebūtu Andra Freiberga, tad es nebūtu scenogrāfijā, nestrādātu teātrī, jo tieši viņa noticēšana un vēlme arī no manis izspiest sulu, un viņa pedagoģija vai arī tas, ko viņš arī neslēpj savā grāmatā vai jebkurā intervijā, ka attiecībā uz studentiem viņš vēlas šo pārdzimšanu, to veco sevis atmešanu, un kaut kādā ziņā viņš izmanto salīdzinājumu – nomirt, lai pārdzimtu par scenogrāfu, – es esmu pateicīgs par to, ka Andris Freibergs bija klātesošs tajā brīdī, kad es no viena vidusskolnieka, mācoties Mākslas akadēmijā, kļuvu par teātra mākslinieku. Es nebūtu teātrī bez Andra Freiberga. [..]
Andra Freiberga skatuve nekad nebija mirusi skatuve, jo tajā dzīvoja dzīvi cilvēki. Andra Freiberga miesa ir apstājusies, bet viņa radošais darbs un gars turpina dzīvi arī mūsu fiziskajā pasaulē.
Un lai profesoram Andrim Freibergam viegli tur augšā."
"Andra Freiberga telpa ir dzīva, garīga un jutekliska. Tā atbalso cilvēka dvēseles kustības un ļauj viņā ielūkoties dziļākos un sarežģītākos līmeņos. Vairāk nekā četrdesmit gadu garumā attīstīto Latvija scenogrāfijas skolu neoficāli dēvē par Andra Freiberga skolu," Freiberga radīto pasauli raksturo teātra zinātniece, dramaturģe Margarita Zieda.
Atvadīšanās no scenogrāfa Andra Freiberga notiks 22. oktobrī pulksten 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
