„Mūsu pienesums ir ļoti liels, jo praktiski visi izcilākie horeogrāfi un pedagogi nāk no mūsu katedras,” uzsver Horeogrāfijas katedras vadītāja Zita Erss, „Un viņi visi ir ļoti dažādi, jo mums akadēmijā studē ļoti dažādu žanru dejotāji – tās ir tautiskās dejas, modernā deja, tagad laikmetīgā deja, un cenšamies jauniešiem dot iespēju sevi izmēģināt dažādos žanros.”
Mūzika un deja, kustība – savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši mākslas žanri. Un tā pirms 40 gadiem mūsu mūziķu kalvē Latvijas Valsts konsevatorijā rektora Imanta Kokara laikā tapa arī Horeogrāfijas katedra. Arī Kultūras akadēmijā pastāv Horeogrāfijas katedra, tomēr Mūzikas akadēmijas docente Valda Vidzemniece piebilst, ka Kultūras akadēmijas galvenais virziens ir laikmetīgā deja, bet Mūzikas akadēmija pievēršas tradicionālajiem dejas žanriem – baletam, tautas dejai un džeza dejai.
Džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners atzīst, ka dejotāji ar džeza mūziķiem ļoti labi saprototies: „Deja un džeza mūzika ir roku rokā vienmēr gājusi. Tas ir ļoti interesanti, jo horeogrāfiem ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis par mūziku, viņiem ir pilnīgi atšķirīga izpratne par lietu kārtību mūzikā, un viņiem ir pilnīgi atšķirīga izpratne par to, kas ir un kas nav džezs.”
Nacionālās operas un baleta solists Aleksandrs Osadčijs arī ir Horeogrāfijas katedras students un taujāts, kāpēc izvēlējies te studēt, uzsver, ka tā ir daļa no viņa profesijas: „Tu paskaties, kā strādāt ar dejotājiem, ne tikai izpildot deju, bet arī, kā pasniegt deju, un no tā arī daudz ko var iemācīties.”
