“19. gs otrajā pusē, kad tika publicēts „Parasts stāsts”, tas bija viens no pašiem polemiskākajiem un spilgtākajiem romāniem, visvairāk apspriestais – tas radīja tikpat asas diskusijas, kādas šobrīd noris ap un par Vladimira Sorokina vai Zahara Priļepina grāmatām – vārdu sakot, tā bija literatūra, kas spēcīgi ietekmēja. Gribētos, lai pie mums šis stāsts izskan tikpat asi un polemiski” – teikts Gogoļa centra ziņā.
Kad 1847. gadā Ivans Gončarovs (tas pats krievu klasiķis, pēc kura romāna “Oblomovs” tapa populārā Alvja Hermaņa izrāde JRT) uzraksta romānu “Parasts stāsts”, viņam neienāk prātā, ka vēl 2016. gadā nekas nebūs mainījies – jauni romantiķi no dziļiem laukiem nokļūst lielpilsētās un kļūst par nežēlīgiem ciniķiem, jo viņu sapņiem un ticībai, ka “dzīve ir skaista, ja mērķis ir cēls”, ātri vien tiek aplauzti spārni.
Romāna galvenais varonis Aleksandrs Adujevs no provinces dodas uz šodienas Maskavu un sastopas ar spēcīgu, hierarhisku struktūru, kurā jāiekļaujas, ja grib izdzīvot. Viens no šodien ievērojamākiem krievu režisoriem - Kirils Serebreņņikovs piedāvā savu skatījumu uz šodienas Maskavu un tās nežēlīgajiem izdzīvošanas likumiem.
Izrādes režisors un incinējuma autors Kirils Serebreņņikovs Latvijas skatītājiem labi pazīstams ar savām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī - “Mirušās dvēseles”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, kā arī ar viņa vadītā Gogoļa centra pirms diviem gadiem Rīgā parādītajām Ovīdija “Metamorfozēm”.
Lomās: Filips Avdejevs, Aleksejs Agranovičs, Svetlana Bragarņika, Aleksandra Revenko, Olga Naumenko, Andrejs Poļakovs, Marija Seļezņova, Svetlana Mamreševa, Ivans Fominovs, Jevgēnijs Haritonovs.
Izrādē skan Aleksandra Manockova vokālais cikls „Piecas īsas atklāsmes” Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins.
