Īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta beigās sarakstītais romāns “Drakula” iedvesmojis dažādu žanru māksliniekus. Poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors stāstu par vampīra mīlestību četrsimt gadu garumā izstāsta krāšņā baleta valodā. Muzikālo partitūru iestudējumā veido Voiceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”.
“Šāda veida balets ar šāda veida horeogrāfija ir ļoti piemērots tādiem baletdejotājiem, kādi ir Rīgā, jo, būdami lielas personības un individuālisti, viņi ir spējīgi dejot kopā un ievērot disciplīnu, gūstot no tā gandarījumu un vienlaikus sniedzot prieku publikai. Manuprāt, tas ir baleta trupas kvalitātes apliecinājums,” uzsver horeogrāfs Kšištofs Pastors.
Sarežģītā iestudējuma forma, horeogrāfija un mūzika ir kā viens veselums, un fantastikas ainas no pagātnes un tumsas pasaules mijas ar galveno varoņu mīlestības stāstu.
“Allaž ir grūti izstāstīt stāstu, kura darbība risinās dažādas vietās, bet man paveicās, jo man ir lieliski dizaineri, scenogrāfi, kuri iestudējuma tapšanas pēdējās nedēļas pavadīja kopā ar mani, lai izprastu manu ieceri un atbilstoši tai radītu vizuālo noformējum,” atzīmē horeogrāfs.
Iestudējuma krāšņā scenogrāfija un vairāk nekā 150 kostīmu ir radošā dueta no Lielbritānijas Čārlza Kjūsika Smita un Fila R. Danielsa pārziņā. Pēc mākslinieku paustā – abi nodevušies padziļinātai laikmeta izpētei, priekšplānā izvirzot labi zināmā šausmu stāsta gotiski romantisko pusi.
Scenogrāfs Fils R. Danielss skaidro: “Mēs ļoti daudz uzmanības pievērsām tieši detaļām, sīkumiem, jo mēs taču esam briti, turklāt romāna autors Brems Stokers Lielbritānijā bija teātra menedžeris, un viņš jau savā romānā ir sīki un smalki aprakstījis konkrētas vietas Londonā un Lielbritānijā, un mēs veicām nopietnu izpētes darbu, vētījot konkrētās vietas. Savukārt Čārlzs daudz pētīja kostīmu detaļas.”
“Acīmredzami, tas bija Viktorijas laikmets. Protams, veidojot tērpus, bija jāņem vērā baleta specifiskās prasības, dejotāju vajadzības, bet, piemēram, krāsu izvelē vai tērpa detaļās es ņēmu vērā, ko tolaik valkāja dārza svētkos, vakara ballē vai saderināšanās svinībās. Un Viktorijas laikmetā melns bija tas, kam bija jābūt, melns bija visa pamatā,” atklāj tērpu mākslinieks Čārlzs Kjūsiks Smits.
Kšištofa Pastora veidotā horeogrāfija iestudējumā “Drakula” kļuva par baleta sensāciju pēc pirmizrādes 2018. gadā Austrālijā, Pērtā. Balets tika nominēts prestižajai Roberta Helpmana balvai un saņēma trīs Rietumaustrālijas skatuves mākslas balvas.