LKA aktiermākslas 3. kursa students Mārtiņš Gailis: „Cilvēciņš – viņš ir ieradies šajā pasaulē un grib viņu iepazīt, tāpēc dodas šajā upē un ievelk savu līniju…”
LKA aktiermākslas 3. kursa studente Una Eglīte: „Vismaz man viņš ir ziņkārīgs vienmēr visās reizēs, kad esam spēlējuši…”
LKA aktiermākslas 3. kursa students Rihards Zeļezņevs: „Viņš ir ļoti atlētisks, var redzēt, kā viņš pretojās gravitācijas spēkiem un jebkuriem fizikas likumiem.”
Mārtiņš Gailis: „Viņš ir zinātgribošs un mazliet naivs.”
LKA aktiermākslas 3. kursa students Matīss Budovskis: „Viņš nebaidās no tumsas un nebaidās arī no gaismas.”
Una Eglīte: „Un nebaidās no dziļas upes, jo viņu mētā pa viļņiem.”
Mārtiņš Budovskis: „Un, kas ir pats galvenais – viņam patīk teātris.”
Vai esat kādreiz iedomājušies, ka mūsu dzīve ir kā zīmējums, kuru zīmē divi autori – Dievs un Tu pats. Teātra izrādes bērniem veidotāji iedvesmojošies no mācītāja Jura Rubeņa un mākslinieka Māra Subača grāmatas “Zīmējumi upē” un radījuši vizuālu stāstu par visu, kas dzīves upē notiek.
„Tehniskie atradumi ir vairāk tas, ko viņi paši piedāvā – tad ir tāds gandarījums, kad tu redzi, ka esi kaut ko devis un tas attīstās, tas ir brīnišķīgi!” uzsver režisore Laila Kirmuška. „Šis darbs tapa otrajā kursā, un tas viss ir no viņu vingrinājumiem, no to, kā mēs strādājam, lai viņi kļūtu labi aktieri gan lellēs, gan objektos, gan dramatiskajā, un šis ir speciāli tāds apvienojums un izmantots materiāls, kur viss ir, jo pasaulē ir absolūti viss.”
Izrādē bērniem par lielajiem un mazajiem dzīves notikumiem un cilvēka kā sevis paša un pasaules iepazīšanu apvienoti dažādi spēles stili – ēnu teātris, zīmējumi, kustību dinamika un vārda spēks, lai topošie aktieri, kas šobrīd mācās Latvijas Kultūras akadēmijas trešajā kursā un specializējas tieši leļļu teātra mākslā, varētu izpausties kā komanda pēc iespējas daudzpusīgāk.
Matīss Budovskis: „Šajā izrādē, kuru veidojām, pirmais atradums ir ēnas, jo mēs ar ēnām bijām nedaudz pieskārušies tai lietai, bet, pateicoties šim, jau pieskārāmies vairāk – ar plaukstu jau.”
Una Eglīte: „Tas visiem visgrūtākais, jo mums tehniski jābūt ļoti precīziem, bet arī jāspēj noturēt cilvēcīgais stāsts līdz galam, jābūt dabiskiem, bet nepazaudēt to kustību kvalitāti, ēnu, ātruma un skaņas kvalitāti.”
LKA aktiermākslas 3. kursa studente Elizabete Skrastiņa: „Visu laiku jāpiedomā, lai mēs neaizejam prom no jēgas, jo materiāls, pēc kura taisīta izrāde, ir mācītāja Rubeņa “Zīmējumi upē” ar Māra Subača zīmējumiem, un tā ir par Dievu, bet katra Dievs ir kaut kas cits, tāpēc jādomā, lai mēs to pasniegtu nevis kā ar pirkstu acī – ir tā un tā, bet vairāk pavērtu iztēli bērniem, sajust, kas viņiem ir Dievs, ja viņi par to domā vai nedomā, lai savā brīvā pasaulē aizdomājas.”
Matīss Budovskis: „Mēs arī paši izrādes procesā mēģinām kļūt par bērniem un dauzīties, gan pieminot Dievu un kaut ko augstāku, jotā visa ir kaut kāda liela spēle, kurā visi esam iemesti un vienīgais, ko varam darīt ir priecāties un spēlēties līdzi.”
Izrāde “Zīmējumi upē” iekļauta ciklā “Pasakas Latvijas bērniem” projektā “Latvijai 200”. Latvijas Kultūras akadēmijas futūrisma manifests”. Un turpmāk to plānots iekļaut teātra mājas “Zirgu pasts” programmā.
