"Līdz šim es domāju, ka sieviete nav obligāti jāiegūst, jo - vai kāds ir kļuvis par dzejnieku, patiecoties savai sievai? Man viss šķita gluži pretēji, ka sieviete spēj iedvesmot tik ilgi, kamēr viņa nav iegūta. Tieši šis iztrūkums, ko mums nodrošina sievietes, liek mums nodoties skaistajam un mūžīgajam," ar šādām pārdomām izrādē dalās Ģirta Liuzinika atveidotais varonis. Izrāde aicina pārdomāt vēl daudzus citus filozofiska rakstura un arī morālas dabas jautājumus, kas saistās ar sievietes un vīrieša attiecībām un arī izvēlēm dažādās situācijās.
Pēc Sērena Kirkegora darba "Pavedēja dienasgrāmata" motīviem izrādes dramaturģisko materiālu veidojis Ainārs Kamoliņš, liekot klāt arī fantāziju, kas būtu, ja šie cilvēki, par kuriem rakstījis dāņu filozofs, satiktos un mēģinātu nonākt pie patiesības.
"Kirkegora stāsts vai fabula ir burtiski par šo pavedēju, kurš paved nevainīgu meiteni, bet pamet tā, ka šī meitene pati nesaprot, ka viņa ir pamesta, viņš viņā rada pārliecību, ka viņa ir pametusi viņu. Izrāde savukārt ir par to, kā cilvēki pēc tam tiek galā ar šo situāciju," stāsta Ainārs Kamoliņš.
Pavedēja Johanesa un pavestās Kordēlijas attiecības izrādē šķetina aktieri Kaspars Aniņš un Agnese Cīrule, kuri atzīst, ka Kirkegora filozofiskās atziņas uz skatuves iedzīvināt nenākas viegli. Darba procesā arī paši daudz par tām filozofējuši un diskutējuši.
"Tad, kad es lasīju pilno materiālu, kas ir "Pavedēja dienasgrāmata", tad man likās, ka tas vīrietis - es viņu nosodīju, bet, jo vairāk mēs strādājām pie šī materiāla, jo vairāk es sapratu, ka nekad nav kāds viens pats pie vainas un ka nav viss vienā grāvī. Viena pagale nedeg," pauž Agnese Cīrule.
Tāpat, kā atbilde uz šo jautājumu, arī attieksme pret Kirkegora darbu jau sākotnēji Kasparam Aniņam bijusi atšķirīga: "Man bija tieši otrādāk kā Agnesei - es lasīju pilno darbu, tas bija ļoti interesanti, jo tas bija stipri pretēji tam, kā es agrāk esmu domājis par attiecībām. Man bija ļoti grūti viņu nosodīt, it kā tu lasi un saproti - maita, maita. Bet uz to var paskatīties arī no citas puses, un tad tas nebūt vairs nešķiet tik viennozīmīgi."
Agnese Cīrule arī piebilst - izrāde noteikti nav tikai par vīrieša un sievietes attiecībām, bet par cilvēka kārdinājumu pavest un būt pavestam visplašākajā nozīmē.
Izrādes skatītājam obligāti nav jābūt iesvaidītam filozofijā, jo izrādes stāsts lasāms vairākos līmeņos. "Droši vien tiem, kuri ir lasījuši Kirkegoru, tiem droši vien pirmām kārtām ies cauri filozofija, tiem, kuri to nebūs darījuši, visticamāk, būs vēlēšanās vienkāršoti un tradicionāli noskaidrot, kādas tad ir tās attiecības uz skatuves, kurš ko ir izdarījis, tāds detektīva lomu skatītājs," saka Agnese Cīrule.
Izrādes režisore ir Daiga Kažociņa, būtiska loma izrādes atmosfērā būs Sniedzes Prauliņas muzikālajam noformējumam un Ivara Veinberga scenogrāfijai. Iestudējuma "Mūžīgais komentārs Nr. 4" pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī skatāma piektdien, 11.martā.
