„”Blakts” ir diezgan satīriska komēdija par cilvēku vājībām, par parazītiem mūsos, jo gan padomju laikos, gan mūsdienās cilvēks vienmēr ir gribējis izsisties un dzīvot labāk,” skaidro aktieris Ivars Kļavinskis.
Ja Vladimirs Majakovskis rakstot lugu 1928.gadā, vairāk smēja par padomju sistēmu, tad Latvijas Nacionālā teātra radošā komanda ironizē par cilvēku vājībām visos laikos - par cilvēcību un tās trūkumu, par mietpilsoniskumu un pielīšanu.
Es gribu teikt Majakovska vārdiem - neapvainojieties uz kukaiņu jociņiem, jo šī izrāde nav par jums, bet ir par jūsu kaimiņiem,” saka režisors Dāvis Auškāps.
Padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists un pat režisors un gleznotājs Vladimirs Majakovskis dzimis tagadējā Gruzijā 1893.gadā, agrā bērnībā viņam nomirst divi brāļi, bet 1906. gada jūlijā no asins saindēšanas - tēvs, sadūris pirkstu ar adatu, šujot kopā papīrus. No tiem laikiem Majakovskim parādās bakteriofobija.
Bērnībā mazo Vladimiru izslēdz no 5.klases, jo vecāki nevar samaksāt skolas naudu. Maskavā viņš sadraudzējas ar revolucionāri noskaņotajiem studentiem, aizraujas ar marksistisko literatūru, jau trīspadsmit gadu vecumā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku Partijā, trīs reizes tiek arestēts, cietumā jau sāk rakstīt dzeju, iegūst skandālista slavu, bet ātri tiek atbrīvots kā nepilngadīgais. Tad iestājas mākslas skolā un pievēršas avangarda virzienam dzejā un mākslā – kubofutūrismam.
Tas viss savdabīgi spraucas arā arī lugā “Blakts” un režisora izvēlētajā farsa – futūrisma manierē. Bet ejot uz šo izrtāde to visu varat arī nezināt, uzskata diplomdarba vadītājs.
Iestudējums jau nav tikai par blakti vai tikai par pielīšanu, bet par cilvēka dabu. Lai kā mēs to gribētu, mēs paši pielienam sev un izliekamies, ka esam kļuvuši labāki, lai arī labāki nekļūstam,” uzsver diplomdarba vadītājs Jānis Siliņš
Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis piekrīt, ka mūsdienās iestudēt Majakovski ir riskanti, taču cer uz skatītāju sapratni.
„Es ļoti ceru, ka vecākā paaudze, kas nāks uz šo izrādi, par šo laiku pasmiesies caur sāpēm, bet jaunākā paaudze padomās, ka šodien ir labāk, bet visus vieno vērtības, par kurām jādomā,” saka Rubenis.
Jau vēstīts, ka lomas izrādē atveido Kristians Kareļins, Ivars Kļavinskis, Daiga Kažociņa, Artis Drozdovs, Gunta Virkava, Juris Hiršs, Sanita Pušpure un Marta Ančevska.
Izrādes scenogrāfs ir Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Iveta Šturma, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, horeogrāfs Andrejs Filipovs.
