Daudzos radošos darbos aizņemtais aktieris savu talantu turpina spodrināt uz teātra Eksperimentālās skatuves. “Rafalsonāte stīgu instrumentu pavadījumā” pirmizrādi svinēja nedēļas nogalē.
Šim laikam jau izaicinošie ideologu Ļeņina, Hitlera un Staļina portreti uzjundī ziņkāri.
“Varoņu portreti netieši darbojas izrādē. Es tik ļoti ienīdu padomju varu, man pat šķita – drīzāk Zeme izlēks no orbītas, nekā padomju vara aizies. Daudz lasīju, nācās lasīt zem segas. Man bija ļoti sarežģītas attiecības ar VDK, piedzīvoju kratīšanas. Un teksti, kurus izvēlējos izrādei, ir milzu vērtība. Pirmoreiz izrādi iestudēja Maskavā 1988./1989.gadā,” skaidro Jakovs Rafalsons.
Aktieris pats arī veidojis izrādes “Rafalsonāte stīgu instrumentu pavadījumā” kompozīciju. Režiju tolaik Maskavā veidojis kopā ar slaveno Mihailu Borisovu.
“Pēc pirmizrādes pie manis pienāca vīri pelēkos uzvalkos un teica: “Jūs nelasīsiet to, to un to autoru!” Pamats ir Valošina darbs “Valsts”, uzrakstīts aizvadītā gadsimta 30.gados. Darbs bija aizliegts, un es to lasīju samizdatā,” stāsta Rafalsons.
Gidona Grīnberga vijole kļūst aktierim par sarunas partneri. Rafalsons ir izvēlējies tikai klasisko mūziku – Čaikovski, Šostakoviču, Šūbertu un vēl citus.
“Man ir prieks, ka viņš man ļauj netēlot, jo tas būtu diezgan nejēdzīgi, man mēģināt šeit kaut ko aktieriski veidot,” uzsver vijolnieks Gidons Grīnbergs. “Es vienkārši varu reaģēt, uzklausīt, ko viņš stāsta, un būt Gidons, kurš to visu dzird, un mēģināt palīdzēt viņam ar savu mūziku.”
Eksperimentālā skatuve ir atvērta visiem teātra ļaudīm. Šogad vien tur iestudēs septiņus darbus.
“Eksperimentālā skatuve iedzīvojas ne tik ļoti daudz kā eksperiments, bet gan kā platforma, kur mūsu aktieri var vairāk izpaust savu personību, būt paši sev noteicēji un runāt ar skatītāju savā, cilvēciskā valodā,” stāsta Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.
