“Izrāde ir par mīlestību, sapratni un par dzīvības nosargāšanu,” sarunā ar Latvijas Radio darbu raksturo režisors Edgars Niklasons.
“Privātajā zoodārzā “Olga” ikdienas uzkopšanas darbi norit kā parasti, taču kādu nakti, kad kopēji Boriss un Kira jau grasās doties pie miera, zoodārzā iemaldās kāds līdz šim neredzēts dzīvnieks, kurš naksnīgajā tumsā nelīdzinās ne īsti ķenguram, ne īsti trusim. Zoodārza direktore Olga nolemj noskaidrot dzīvnieka izcelsmi un ierašanās iemeslus. Noslēpumainais viesis ir patiešām labsirdīgs un asprātīgs, bet, kad negaidītā kārtā zoodārzā izceļas ugunsgrēks, jauniegūtais draugs mīklainos apstākļos pazūd. Zoodārza darbinieki nolemj apvienot spēkus – un sākas detektīvcienīga izmeklēšana, kuras laikā aizdomās tiek turēts ikviens. Arī paši zoodārza iemītnieki,” teikts izrādes aprakstā.
Izrādes ideju komanda smēlusies no reāla notikuma, kad pirms vairākiem gadiem izlasīja ziņu par ugunsgrēku Londonā. Niklasons atceras virsrakstu – “Ugunsgrēkā Londonā bojā gājis viens cauruļzobis, četri surikati ir meklēšanā.”
Izlasot par notikušo un glābšanas pasākumiem, stāsta režisors, esot radusies iedvesma veidot stāstu par “šo savādo dzīvnieku, par ko līdz šim Latvijas kultūrvidē neviens nav runājis.”
Režisors vēlējās izveidot “izrādi visai ģimenei par dzīvniekiem, bet formā, kas liek reāli aizdomāties par cilvēku attiecībām ar dzīvniekiem un to, kā mēs attiecamies pret viņiem.”
Izrādei ir arī neredzēta forma - mēmais detektīvs. Izrāde notiek bez vārdiem, to var skatīties jebkurš cilvēks neatkarīgi no tā, kādā valodā viņš runā, uzsver Niklasons.
“Esam paņēmuši mēmā kino estētiku. Aktieri it kā sarunājas, bet mēs to nedzirdam,” darbu apraksta režisors. Tāpat kā mēmajā kino pa virsu skan mūzika. Taču viss ir saprotams, pat ja teikto nevar dzirdēt.
Izrādes radošajā komandā ir režisors Edgars Niklasons, māksliniece Evita Bēta, dramaturģe Sandija Santa, horeogrāfe Alise Putniņa, aktieri Marats Efendijevs, Tatjana Suhiņina-Pecka, Kristīne Klimanova.
