Režisore Krista Burāne par izrādi stāsta: “Kopš 2015. gada, kad Saeima pieņēma tā saucamos tikumības grozījumus Izglītības likumā, ik pa laikam nākas dzirdēt par vecākiem un skolotājiem, kuri uzskata, ka ir mākslas darbi – dzejoļi, filmas, izrādes, gleznas –, kuriem stundās nav vietas. Pārsvarā visos šajos gadījumos mākslas darbā tiek portretēta mūsu dzīve tāda, kāda tā ir – dažāda, neidealizēta un neizskaistināta.
Vai mākslai un izglītībai ir jāspēlē paslēpes ar realitāti, vai tomēr tās drīkst droši skatīties viena otrai acīs un par ieraudzīto sarunāties ar bērniem un jauniešiem? Arī tad, ja kādam ieraudzītā realitāte šķiet netikumīga.
Izrāde ir veidota kā divu reālu astoto klašu skolēnu portretu galerija dzejas formā. Ar trīs jaunu dzejnieku vārdu triepieniem gleznotas astotklasnieku domas, pieredze, jūtas un sapņi – tādi, kādus mums tos ļāva ieraudzīt. Jaunie dzejnieki Kirils Ēcis, Luīze Marija Meļķe un Raimonds Ķirķis izvēlējās dažādas portretēšanas metodes, vienlaicīgi risinot arī jautājumu par to, kas ir un kāda var būt dzeja. Savukārt pieaugušo balsi izrādē pārstāv skolotāju koris, kura tekstus radījuši Agnese Krivade un Kārlis Vērdiņš.“
Izrādi veido režisore Krista Burāne, dzejnieki – Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis un Kirils Ēcis; scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Krišjānis Elviks; gaismu mākslinieks Lauris Johansons; komponists Edgars Raginskis; spēlē – Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis un Reinis Boters; dramaturģe Laila Burāne. Izrādes video režisore ir Elizabete Mežule-Gricmane, operators Mārtiņš Jansons. Skaņas ierakstu veica Arvīds Saulītis, kormūziku ierakstīja un video filmējās Cēsu Kultūras centra jauktais koris “Wenden” (mākslinieciskā vadītāja un soliste Marika Slotina-Brante).
Tuvākās izrādes 14. un 15. decembrī.
Izrāde sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “"Latvijas skolas somas” satura radīšana” atbalstu Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros.
