Vēl 12. martā Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē notika Klāva Meļļa režisētās izrādes “Lepnums un aizspriedumi” pirmizrāde. "Tā pagāja satraukuma zīmē, jo tieši pirms pirmizrādes valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas pēc tam kļuva vēl ārkārtējāks... ''Nevarētu teikt, ka nepaballējāmies, bet visa šitā paballēšanās bija ar skumīgu piesitienu," stāsta teātra trupas "Kvadrifrons" dalībnieks – aktieris un režisors Klāvs Mellis.
"Gan "Kvadrifrons", gan es pats šobrīd jūtamies diezgan samulsuši – vismaz sākumā tā jutāmies, jo mums bija paredzētas viesizrādes Briselē. Tad bija pirmizrāde, pēc kuras bijām gan paredzējuši uztaisīt ilgāku atpūšanās mirklīti, taču nu šis atpūšanās mirklis kļuvis obligāts, par ko mēs visi esam tā kā sabēdājušies, taču vienlaikus mēģinām turpināt strādāt un visādas lietas darīt no mājas," stāsta Mellis.
Šobrīd daudzi radošie prāti savas idejas cenšas īstenot virtuālajā kultūras vidē. Trupa "Kvadrifrons" klajā nāk ar projektu "Kvadrifrona Dekamerons".
Lai dzīve mājās nekļūtu pārāk vienmuļa un garlaicīga, trupa piedāvā baudīt kultūru un labu literatūru iepriekš nebijušā projektā – grāmatas videolasījumos, kas katru dienu tiks publicēti "Kvadrifrona" sociālajos tīklos. Projektam izvēlēts ļoti tematisks literārais darbs – Džovanni Bokačo "Dekamerons", kurā jauni cilvēki, pārlaižot mēra epidēmiju, izklaidējas, stāstot cits citam stāstus un dziedot dziesmas.
Katru dienu no 16. marta līdz ārkārtas stāvokļa beigām plkst. 19.00 "Kvadrifrona" sociālajos tīklos tiks publicēts video ar vienu noveli no Bokačo grāmatas “Dekamerons”, kuru lasīs gan "Kvadrifrona" komandas biedri, gan viņu draugi, radi un paziņas.
"Ir skaidrs, ka šādos apstākļos visi mēģina nepazaudēt cilvēcisko saikni un turpināt runāt ar savu skatītāju. Teātrī un mūzikā tas šobrīd ir īpaši jocīgs mirklis – daudzos teātros pat mēģinājumu process ir apstājies. Un ir tāda sajūta, ka kaut ko vajag darīt, kaut kā kompensēt skatītājiem to, ka esam atcēluši izrādes,” stāsta Klāvs Mellis. “Ap pirmizrādes brīdi arī radās doma, ka jāveido šāds projekts – tā jau nav traki oriģināla doma, jo visā pasaulē teātri savas izrādes rāda gan tiešsaistē, gan veic šādus pašus dzejas un stāstu lasījumus. Itālijā izplatās komiksi.
"Dekamerons" šajā gadījumā ir pat nepieklājīgi atbilstoša materiāla izvēle...
Kad sociālajos tīklos ielikām ziņu, ka to darīsim, ļoti daudzi cilvēki teica – nu, jā, es arī domāju, ka tieši "Dekamerons" būtu atbilstošs. Jo tur ir saistība gan ar pandēmijas motīvu, gan pašizolāciju, gan arī ar dzīvesprieka nepazaudēšanu – cik nu tas ir iespējams, gan arī ar Itāliju. Tur ir ļoti daudzi faktori, kas diemžēl vai par laimi padara to mulsinoši aktuālu. Acīmredzot tā likās arī Jaunajam Rīgas teātrim un Gundaram Āboliņam. (..) Bet man jau šķiet, ka abi projekti būs diezgan atšķirīgi. Mūsu gadījumā tas būs viens romāns, ko lasīsim visi kopā. Tiklīdz šo uzsaukumu pirms pāris dienām publicējām, pieteikušies jau ļoti daudz cilvēku – gan tādi, kurus nepazīstam, gan tādi, kuri mums ir labi draugi, gan arī sabiedrībā pazīstami cilvēki – teātra cilvēki, aktieri, režisori, komponisti, literāti, žurnālisti, kritiķi, arī ārsti, kas tieši pašlaik cīnās ar epidēmiju. Ja Jaunā Rīgas teātra gadījumā tas joprojām būs aktieru priekšnesums skatītājiem, mūsu gadījumā tas būs tāds vairāk iekļaujošs projekts. Tā ka katram projektam būs savas kvalitātes."
Mellis arī apstiprina, ka vēl šobrīd var pieteikties ar savu lasījumu. "Pilnīgi noteikti! Paši bijām pārsteigti par lielo cilvēku apjomu, kas tiešām to vēlējās darīt. Sākumā domājām, ka to turpināsim tikai līdz ārkārtas stāvokļa beigām, 14. aprīlim, bet nu jau pieteikušies vairāk nekā 80 cilvēki, kuri vēlas lasīt šos stāstus, un esam sapratuši, ka varbūt ir jēga nolasīt visu grāmatu no sākuma līdz galam. Pašlaik šķiet – turpinot iecerētajā formātā, tas varētu būt pat vairāk nekā simt dienu garumā, un izskatās, ka finišs varētu būt jūlija vidū. (..) Pašlaik gan drusciņ taustāmies, jo šis ir projekts, kas karantīnas laikā paģēr iesaistīto cilvēku modrību un punktuālismu. (..) Bet kopumā šajos apstākļos "Dekamerons" ļauj cilvēkiem atrast vēl vienu mazu, jocīgu nodarbi, ar kuru viņi nekad ikdienā nenodarbotos – paliekot mājās, palasīt un paklausīties “Dekameronu” kopā ar visiem, vienoti."
Uz jautājumu, ko pats aktieris un režisors Klāvs Mellis dara šajā laikā un kā sevi uzmundrina, viņš saka tā: "Ja ievērosim visas diezgan prātīgās prasības – nevazāties riņķī un nesarokoties ar visiem iespējamiem cilvēkiem, manuprāt, milzīgai panikai varbūt pat īsti nav iemesla, varam paši no tā izsargāties – tā ir katra personīgā atbildība. Es pats tagad mēģinu pievērsties tām lietām, kurām man jau diezgan sen vajadzēja pievērsties – šis tas jāuzraksta, šis tas jāizlasa, šis tas jāsaprot un jāizdomā. (..)
Manuprāt, šis ir laiks pašrealizācijai – jādara kaut kas tāds, ko sirds kāro.
Protams, to var darīt tie, kas to var atļauties. Jo ir ļoti daudz cilvēku, kuri tieši šajā mirklī strādā ārkārtas apstākļos un kuriem nākas strādāt krietni vairāk nekā ikdienā – mediķiem."
