„2009.gadā Sēļu pagastā Mazsalacā nokrita meteorīts un radīja 20 metrus platu un 14 metrus dziļu krāteri."

"Nu, protams, tas fakts, ka Latvijā cilvēki daudz vairāk lasa grāmatu „Mein Kampf” nekā Hariju Poteru."

"Jā, pastāv tāda teorija, ka Latviju vada tāda Satversmei neatbilstoša organizācija kā Koalīcijas padome."

Šādus un līdzīgus apgalvojumus priekšā cels izrādes dalībnieki. Pilnīgi safabricējumi un pilnīgas muļķības mīsies ar ziņām, ko ļoti grūti objektīvi novērtēt, lai strikti ierindotu patiesības vai nepatiesības kategorijā.

Šāds stāstu sajaukums kā izrādes forma izraudzīts tādēļ, ka tieši tāds arī ir publiskajā telpā un patiesību no tā izlobīt bieži vien ir vēl daudz grūtāk, nekā mēs domājam. Šis ir arī viens no secinājumiem, pie kā nonākuši izrādes veidotāji.

„Katru reizi šī izrāde būs tāda daļēji improvizēta, jo ir ļoti daudz stāstu no pilnīgi visādiem laikiem – gan vēl pirms Kristus laikiem, gan viduslaikiem, gan šodienas, ko mēs esam sakolekcionējuši. Tos kaut kādā mērā varētu dēvēt par ziņām un kaut kādā citā mērā varētu dēvēt par viltus ziņām, bet zināmā mērā mēs tajā izrādē arī tematizējam to, ka atšķirība starp īstām ziņām un viltus ziņām ir ļoti trausla un subjektīva, jo bieži vien attieksmi nosaka mūsu vērtību sistēma vai kas tamlīdzīgs. Tā kā ir diezgan grūti un pat samērā augstprātīgi pateikt – lūk, šī ir tā viltus ziņa, bet šī ir tā patiesā, tāpēc mūsu izrādē tās kaut kādā ziņā miksēsies, dzīvos kopā, un mēs īsti arī tās nekomentēsim, lai skatītāji paši cenšas saprast, kas tad ir īstas, kas nav īstas no šīm ziņām,” stāsta režisors Klāvs Mellis.

Izrāde balstās Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veiktā pētījumā par viltus ziņu jēdzienu, kas izrādes veidotājiem bija ļoti labs pamats. Tāpat idejas viņi guva arī speciāli sarīkotā diskusijā „Māņi galvās un uz skatuves”, kurā tikās ar jomas ekspertiem.

Izrādes dalībnieki atzīst - ja sākotnēji viņiem bija, tā teikt, ierindas cilvēka viedoklis par to, kas ir viltus ziņas, un viņi bija diezgan pārliecināti par savu labo medijpratību, tad tagad viņi ieguvuši citu skatu punktu, pie tam tas ir katram atšķirīgs, stāsta izrādes dalībnieki Andris Kaļiņins un Arīna Buboviča.

„Man liekas, ka process paplašināja manu redzesloku. Strādājot ar materiālu, pārsteidzošākais bija vērot, cik tālu vispār var aiziet cilvēka fantāzijas," saka Buboviča.

„Ja Arīna atzīst, ka viņai tas ir paplašinājis redzesloku, tad man ir sajūta, ka man tas ir sašaurinājis. Jo tagad man liekas, ka viss ir meli. Starp daudzām izdomātām lietām man jebkurš īsts virsraksts arī šķiet melīgs, jo neko jau tā patiesi objektīvi nemaz uzrakstīt nevar,” uzskata Kaļiņins.

Reinis Boters kļuvis daudz vērīgāks un acīgāks arī pret tiem medijiem, kurus viņš līdz šim patērējis, daudz neaizdomājoties. Tagad viņš ir daudz kritiskāks un daudz vairāk cenšas sekot ziņu izcelsmei.

„Ir ļoti viegli šajā informācijas pārpilnībā uzķerties uz tādām lietām, kas tevi aizskar vai liekas svarīgas,” atzīst Boters.

Reini Boteru izrādes tapšanas laiks darījis arī pieņemošāku pret citu cilvēku viedokļiem, lai arī cik tie viņam šķistu dīvaini vai pat nepieņemami.

Līdzīgas pārdomas ir arī Ancei Strazdai un, viņasprāt, plašāka skatījuma atklāšana arī ir izrādes galvenais mērķis.

„Mērķis ir dot iespēju paskatīties uz informāciju no abām pusēm, no kurām viena uzskata, ka šis konkrētais fakts ir „feiks”, bet ir otra tikpat liela daļa, kas uzskata, ka tā ir pilnīga patiesība. Un, kad skatītājam acu priekšā ceļ teju vienlaicīgi abus viedokļus, kas eksistē vienā laikā un telpā, var veidoties varbūt atšķirīgāks redzējums no tā, kā viņš līdz šim ir domājis,” skaidro Ance Strazda.

Iestudējums nebūs veidots kā klasiska teātra izrāde, aktieri tajā vairāk darbosies kā stāstnieki, priekšā ceļot stāstus, ko Klāvs Mellis raksturo kā gluži apdullinoši dažādus.

„Kaut kā gribējās radīt to sajūtu, ka tas ir tāds bezgalīgs „Facebook”, ko tu vienkārši skrollē no sākuma līdz galam, kas nekad nebeidzas, šī informācijas plūsma vienkārši tevi ievelk, un tu vairs vienkārši nesaprotu, kur tad ir tā patiesība un kur nav. Bet reizē izdarīsim tā, ka būs tādi atsvaidzinoši iestarpinājumi, būs arī dziesmiņas un dejiņas, un viss notiks. Tā būs diezgan tāda viltīga izrāde,” atklāj režisors.

Klāva Meļļa veidotā iestudējuma „Fake News!” pirmizrāde Rīgas cirkā būs skatāma piektdien, 15.novembrī.