"Līdz šim tās bija redzamas tikai uz skatuves. Muzejs man jautāja – vai es gribētu, vai varētu kaut ko izstādīt, un tad es nodomāju, ka Jūgendstila muzejā būtu skaisti, ja apskatei izliktu ne tikai attēlus, bet arī objektus, jo tas te piestāv. Un tad ienāca prātā ideja par maskām," stāstīja mākslinieks.
Divas no maskām mākslinieks pārradījis speciāli izstādei, jo oriģināli glabājas teātrī Vācijā.
"Zirnekļa maska ir no uzveduma "Šausminošais piecinieks". Protams, tā ir fantāzija par zirnekli, jo dzīvē tas tā neizskatās," skaidroja fon Šlipe.
Senākais no izstādē skatāmajiem darbiem ir teju pirms 30 gadiem tapušā skice, kas veidota izrādei "Pusaudzis" Somu Nacionālajā teātrī.
"Pamatā es, protams, izstādei izraudzījos tās skices, kuras kaut kādā mērā ir saistītas ar maskām," stāstīja mākslinieks, norādot, ka apskatāmas arī maskas no izrādes “Gredzenu pavēlnieks”, ko uzveda Zviedru Nacionālajā teātrī Helsinkos.
Turklāt ar ēku, kur mājo Rīgas Jūgendstila centrs, Minhenē dzīvojošo mākslinieku saista īpašs ģimenes stāsts. Te arī pirms diviem gadiem ar mammu Irinu fon Šlipi, Minhenes modes nama "Irina v. Schlippe Moden" dibinātāju, piedzīvoja kopizstādi. Tolaik viņu apgleznoto tērpu ekspozīcija bija pirmā, ar ko atklāja restaurēto pagrabstāvu.
"Mans vectēvs ir piedzimis šīs mājas otrajā stāvā, jo mana vecvectēva ģimene strādāja kopā ar izcilo šīs ēkas arhitektu Pēkšēnu. Cik saprotu, viņi bijuši brālēni un šajā ēkā dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam līdz pārbēga uz Krieviju," stāstīja fon Šlipe.
Gluži kā labirintā izstaigāt Rīgas Jūgendstila centra pagrabstāvu un iepazīt skatuves mākslas pasauli izstādē "Andrejs fon Šlipe. Skatuves tērpu un masku dizains" būs iespējams līdz 7. oktobrim.
