Dana Bjorka, bijusī Rīgas krievu teātra aktrise, enerģiski sākusi pildīt apņemšanos, ko nosprauda jau šā gada janvārī, kļūstot par teātra direktori. Proti – aktīvāk sarunāties ne vien ar ierasto krievu publiku, bet pavērt durvis plašāk ikvienam teātra cienītājam. Tas arī būšot visas sezonas vadmotīvs, saka Dana Bjorka, atverot rokas plašā apskāviena žestā.
“Tas ir tas žests, ka mēs veramies vaļā. Mēs vēlamies draudzēties, vēlamies paplašināt savu repertuāru, savu draugu loku. Tas ir tas populārais vārds “integrācija”, kas tik ļoti virmo apkārt mūsu valstī. (..) Krievu valodā ir ļoti skaists teiciens “широкая душа, русская душа”. Un mēs esam tas teātris, kuram beidzot jāparāda mūsu atvērtā krievu dvēsele,” skaidro Bjorka.
Teātrim pievienojies arī mākslinieciskais vadītājs, kura iepriekšējā sezonā nebija vispār. Un tas ir režisors Sergejs Golomazovs no Maskavas, kurš savas pirmās izrādes deviņdesmito gadu sākumā iestudēja tieši Rīgas Krievu teātrī. Viņš ir apņēmības pilns nākamo divu trīs sezonu laikā padarīt to par vienu no apmeklētākajiem un atzītākajiem teātriem Latvijā. Tieši kā, to gan Golomazovs vēl neatklāj – vispirms vēloties labāk iepazīt situāciju pašā teātrī.
“Man liekas, ka ir plašāk jāatver durvis skatītājiem. Manuprāt, krievu teātris nav domāts speciāli tieši krieviem, bet gan skatītājiem šī vārda visplašākajā nozīmē. Tāpēc orientēties uz krievu valodas zināšanām kā pamata kritēriju nav pareizi. Ir jāveido labas izrādes krievu valodā. Man kā mākslinieciskajam vadītājam ir svarīgi, lai uz izrādēm nāktu visplašākā iespējamā publika. Tas ir principa jautājums,” uzskata Golomazovs.
Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Rīgas Krievu teātris šajā sezonā pieteicis divas jaunas eksperimentālās skatuves. Teātra pirmajā stāvā durvis vērs spēles laukums ar tikai apmēram 30 skatītāju vietām. Tam dots nosaukums “kvartirņiks”, kas atvasināts no dzīvokļu koncertu idejas,
stāsta teātra direktore Dana Bjorka: “Un otra skatuve, visticamāk, būs Andrejsalā. Tas būs pavisam eksperimentālais spārns, kurā mēs varēsim atļauties uzdrošināties tik daudz, cik Krievu teātris līdz šim nav darījis. Mēs to gribam darīt atsevišķā platformā, pat telpas ziņā atsevišķi no teātra. Jo mums ir pienākumi pret mūsu pastāvīgo skatītāju, kurš ir pieradis pie mūsu sākotnējā tēla, bet mēs vēlamies vērties vaļā un draudzēties arī ar tiem, kuri līdz šim nav bijuši aktīvi nācēji uz mūsu teātri vai arī vispār nav bijuši nācēji. Un ar tādiem cilvēkiem ir jārunā viņu valodā.”
Teātris sācis arī jaunu tradīciju – veco Jauno gadu atzīmēt kopā ar citiem teātriem, tā veidojot jaunas draudzības un idejas. Pirmais “jaungada draugs” šogad bija Latvijas Leļļu teātris, un no kopīgās ballītes izaudzis arī pirmais sadarbības projekts – režisora Edgara Niklasona izrāde “Noziegums vai sods” pēc Fjodora Dostojevska romāna motīviem, kurā spēlēs gan Rīgas Krievu, gan Leļļu teātra aktieri, uz skatuves būs arī lelles un pati izrāde solās būt pilnīgi bez vārdiem – kā pantomīmas un delartiskās komēdijas sintēze, stāsta Edgars Niklasons: “Tiešām būtiski uzsvērt, ka darbs ir veidots pēc Dostojevska romāna motīviem. Ir saglabāta tēlu sistēma. Tas jautājums, kas mums ir bijis svarīgs un interesants, ir – vai vispār pastāv kaut kas ārpus nozieguma un soda? Jo stāsts ir par mazo cilvēku, kurš grib būt liels, par mazo Napoleonu katrā no mums. Katru dienu mēs pieceļamies un esam izvēles priekšā: vai stāties pretī pastāvošajai kārtībai, kurā dzīvojam, un kaut ko mainīt? Un mūsu izrādes galvenais varonis kaut ko grib mainīt. Cita runa – kādus līdzekļus viņš izmanto, lai to mainītu.”
Šī izrāde uz Eksperimentālās skatuves dzīvi sāks 10.oktobrī. Rīgas Krievu teātris šosezon ieplānojis pavisam 16 pirmizrādes, un sezonu sāks ar Allas Sigalovas iestudēto mūziklu “Mana skaistā lēdija” 2.oktobrī. Teātrī šosezon iestudēs arī Viesturs Kairišs, Jurijs Djakonovs, Intars Rešetins un citi režisori.
