"Iespaids ir liels un arī attaisno Rūras triennāles divus galvenos akcentus, kas ir starpžanru festivālam svarīgs, un arī tas, ka notikumi risinās industriālā vidē. Arhitektūru un tās celtnes te ir arī ļoti nozīmīgas un dod papildus iespaidu," Latvijas Radio raidījumā "Kulturas Rondo" atklāj žurnāliste Laima Slava, kas iestudējuma pirmizrādi vēroja klātienē.
Iestudējuma pamatā ir Ģerģa Ligeti Rekviēms. Projektā piedalās dziedātāji, Kornela Mundruco teātra „Proton” aktieri, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un Bohumas simfoniskais orķestris diriģenta Stīvena Slouna vadībā.
Izrāde notika bijušajā domnu ventilācijas cehā, grandiozā 1902. gadā celtā ēkā, kas izmantota arī rūpniecības un tirdzniecības izstāžu vajadzībām.
"Šī telpa un visa tā atmosfēra, kas apkārt, rada emocionāli ļoti lielu iespaidu," vērtē Laima Slava.
Iespaidīgais iestudējums apvieno trīs mākslas – Ģērģa Ligeti mūziku, mūsdienīgu teātri un ļoti lielu iespaidu rada scenogrāfija, kas šajā gadījumā pārsniedz ierastās scenogrāfijas robežas.
"Kopumā darbs atstāj tādu dompilnu sajūtu, un nav tā, ka gribas uzreiz lekt kājās un aplaudēt un priecāties. Kaut kā šī holokausta tēma, vēstures atkārtošanās un mūsdienu cilvēka sajūtas Eiropā, domāju ir tā, kas joprojām ir svarīga un par to runā visdažādākajos mākslas veidos. Režisors ir teicis, ka mēs dzīvojam ar atkārtošanās sajūtu, ar vēstures atkārtošanos, un viņa jautājums ir, ko mēs no tā mācāmies," stāsta Laima Slava.
Iestudējuma pirmā daļa norit gāzes kamerā, ko nemitīgi tīra, un skatītāju aizsniedz teju fizioloģiskas sajūtas.
"Otrajā daļā ūdens šļācas un gāžas, un appludina visu skatuvi. Jau, šķiet, arī skatītājos tūlīt iesniegsies. Un ļoti, ļoti vizuāli efektīva trešā daļa ar lāzeru projekciju," atklāj Laima Slava.
Šajā grandiozajā iestudējumā piedalās Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Kora mākslinieki uzver, ka viņi šajā reizē nav koncertmākslinieki, bet ļoti pakļāvušies režisora skatījumam, redzējumam, un režisors pratis arī labi paskaidrot.
Iestudējuma režisors Kornēls Mundruco strādā gan kino, gan teātrī un ir arī godalgots Kannu kinofestivālā.
Scenogrāfe Monika Pormale pēc izrādes atklājusi, ka pirmizrādē viņa izbaudījusi skatītāja sajūtas. Viņa uzkāpusi pēdējā rindā pie tehniķiem un tur no augšas izrādi noskatījusies.
Viņa arī stāstīja, ka, strādājot pie idejas Budapeštā, viss šķitis, ka būs par lielu, bet Bohumas hallē tā vien pieticis. Daudz kas arī tapis tieši darba procesā.
Monikai Pormalei šī ir otrā reize Rūras triennālē, 2005. gadā viņa kopā ar Alvi Hermani un vācu aktieriem šeit rādīja izrādi "Ledus kvalitatīva lasīšana ar iztēles palīdzību".
Raksturojot publiku, Laima Slava norāda, ka tā ir ļoti dažāda un pārņem sajūta kā Latvijā, piemēram, Rēzeknes "Gorā", kur skatītāji saka, ka nākot, jo vieta atrodoties tuvumā. "Līdzīgi arī teica kāda kundze no Bohumas, viņa nāk uz uzvedumiem, koncertiem un izbauda to, ka šajā vietā, kur viņa dzīvo, notiek tādi lieliski mākslas notikumi. Vakar viņai izrāde tik ļoti patika, ka viņa bija viena no nedaudzajām, kas piecēlās kājās," atkāj Laima Slava.
Iestudējumu "Evolūcija" varēs dzirdēt arī 7., 8., 12., 13. un 14. septembrī.
Kornela Mundruco un Monikas Pormales sadarbība turpināsies arī nākamgad – 2020. gada 30. martā Ženēvas Lielajā teātrī notiks mūsdienu vācu komponista Kristiāna Josta operas „Ceļojums uz cerību” pasaules pirmizrāde, kas top kopražojumā ar Karlsrūes operteātri.
