Tieši šai tēmai Alvis Hermanis veltījis savu jaunāko iestudējumu “Bītlu jaunais albums”. Darba pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī skatāma 4. decembrī, un tā ir jau otrā izrāde, kurā var iepazīt aktieru kursu, kas tiek gatavots tieši Jaunajam Rīgas teātrim.
Izrādes darbība notiek 2023. gadā Londonā, tās galvenie varoņi ir Sofija, Alekss un viņa iegādātais robots Ādams.
Izrādes caurviju motīvs ir “Bītlu” dziesmu fragmenti. Tam ir vairākas gan simboliskas, gan gluži konkrētas nozīmes. Tieši šī gada nogalē apritēja 50 gadu kopš Bītlu pēdējā koncerta, kas izraisīja milzīgu intereses vilni par grupu, un tās albums “Abbey Road” Lielbritānijā nokļuva pirktāko albumu topa virsotnē.
Izrādē šis fakts jau ir pagātne, jo tās darbība notiek 2023. gadā, taču tieši tobrīd pasauli pāršalc citas sensacionālas ziņas “Bītlu” saistībā, proti, šovbiznesā atgriežas Džons Lenons un Džordžs Harisons, leģendārais Liverpūles četrinieks ir apvienojies un gatavojas izdot nākamo albumu.
Kāpēc izrādē par biorobotu ienākšanu mūsu dzīvē – ir šāda atsauce tieši uz “Bītliem” skaidro Alvis Hermanis:
“Tāpēc ka, ja sāks, piemēram, restaurēt un reanimēt kā biorobotus jau aizgājušus cilvēkus no mākslas pasaules, no mūzikas pasaules, protams, pirmie, ko japāņi uztaisīs, būs Džons Lenons un Dzordžs Harisons.
Un tas arī jau vairs nav izdomājums. Ir jau mākslīgā intelekta mēģinājumi, kā var turpināt rakstīt Baha vietā un tamlīdzīgi.”
Izrādes varoņi gan nav nekādas mākslas slavenības, bet gan parasti jaunieši Alekss un Sofija, kuru attiecības uzsākas tad, kad Alekss par 95 000 eiro, ko saņēmis mantojumā, ir iegādājies biorobotu Ādamu.
Šādi modeļi tikai nesen laisti tirdzniecībā un visi izpirkti momentā.
Ādamu kastē iepakotu, Aleksam ir vienam grūti atgādāt līdz dzīvoklim un viņš palūdz palīgā skaisto kaimiņieni Sofiju.
Alekss rūpīgi izpēta savas nopirktās preces instrukciju, liek Ādamu uzlādēties un tad jau sākas piedzīvojumi, ko varētu raksturot arī kā mīlas trīsstūri.
Izrādei par pamatu ņemti gan zinātniskās fantastikas teksti, gan jaunākie pētījumi biorobotikas industrijā, kas jau vairākus gadus ir Alvja Hermaņa intereses objekts. Pēc tam izpētes materiāls apaudzēts ar sižetu, kas brīžiem līdzinās melodrāmai, bet brīžiem intelektuālai komēdijai, kas Hermanim vienmēr bijis ļoti tuvs žanrs:
“Es jau divus gadus gribēju uztaisīt izrādi par biorobotiem, daudz par to lasīju. Prognoze tāda, ka 10 gadu laikā bioroboti varētu nonākt arī mazumtirdzniecībā. Tas nozīmē, ka katrs šādu mākslīgā intelekta kompjūteru, kas izskatās un uzvedas kā cilvēks, varētu nopirkt arī veikalā. Cenas tiek prognozētas, sākot no 20 000 eiro un uz augšu, ko īstenībā tad katrs varētu arī atļauties. Katrā mājā tāds varētu būt pēc 10 gadiem. Nekāda zinātniskā fantastika tā vairs nav. Izrādei fakti, teksti un gadījumi ir kolekcionēti no visurienes, tai pamatā ir daudz dokumentālu avotu,” stāsta Hermanis.
Jautāts, kāda ir viņa paša attieksme pret šādu nākotni kopā ar biorobotiem, Alvis Hermanis atbild – attieksmei pat vairs nav nozīmes, šie scenāriji jau ir ārpus mūsu kontroles.
“Tagad mēs dzīvojam tik interesantā laikā, ka neviens cilvēks uz pasaules vairs nesaprot, uz kuru pusi tas viss iet. Tas viss jau ir palaists un to neviens vairs nevar apturēt. Kuram kaut kas patīk vai nepatīk, kurš pretojas, kurš nepretojas – tas tagad jau ir izgājis ārpus kontroles. Kā parasti ar progresu – tam ir savi plusi un mīnusi,” norāda režisors.
