Ņujorkā mītošā latviešu horeogrāfijas leģenda Vija Vētra ik gadu viesojas Latvijā un piedalās viņas vārdā nosauktā fonda rīkotajos koncertos. Nākamā gada februārī māksliniece svinēs savu simtgadi, un, šo notikumu gaidot, nākamnedēļ Rīgas Latviešu biedrības namā izdejos koncertu ar nosaukumu "Mūža deja".
"Viss vakars ir manā horeogrāfijā. Ir Austrumi, ir Rietumi. Sākums ir indiešu dejas, kā vienmēr, un otrajā daļā man ir ļoti svarīga it sevišķi viena deja, ko es gribētu minēt, – Artura Maskata Tango," par gaidāmo koncertu stāsta Vija Vētra.
Tāpat dejā un mūzikā atdzīvosies arī antīkās mitoloģijas stāsti par Delfu priesterieni Pītiju un pazemes valstības valdnieci Persefoni. "Persefone, piemēram, kura no pazemes tumsas uznāk vienreiz gadā virs zemes un atnes cilvēcei pavasari," stāsta Vija Vētra. "Redziet, mums pašreiz ir pavasaris. Tas nav kaut kas tāds izolēts, tas viss attiecas uz mūsu ikdienu. Tāpat kā Ukrainas karš – un Pītija paredz savā orākulā tās kara briesmas."
Piedaloties pianistam Vestardam Šimkum, šie mīti un horeogrāfiskie stāsti atdzīvosies dejas un mūzikas improvizācijā. Tāpat koncertā piedalīsies Vijas Vētras dejotāju grupa "Rituāls" un deju skola "Dzirnas". Bet, protams, programmas centrā būs pašas Vijas Vētras deja.
"Nu, būs jau divas stundas, ko dejot, ja varēšu. Ja ne, tad sēdēšu un izskaidrošu to deju, lai iedomājas savā fantāzijā paši," atzīmē māksliniece.
Jau par tradīciju ir kļuvušas Vijas Vētras meistarklases, kas notikšot arī šogad. Tā būs iepazīšanās ar indiešu deju un kustību mākslu, kā arī vēl viena iespēja jaunajiem dejotājiem profesionāli pilnveidoties.
"Jaunie cilvēki domā, ka nemaz nav jāpiestrādā, tu uzej uz skatuves un āksties, un tā viņiem ir deja. Bet es to nepieņemu kā deju. Tā vēl nav deja. Deja ir māksla. Deja man personīgi ir sakrāla māksla," uzsver Vija Vētra.
Koncerts Rīgas Latviešu biedrības namā notiks 16. jūnijā. Savukārt jau šobrīd tur ir skatāma Vijai Vētrai veltīta Gunas Oškalnes-Vējiņas fotoizstāde "Dejas solī uz simtgadi".