Par atspēriena punktu un iedvesmas avotu radošā komanda ņēmusi Henrika Ibsena pirms 130 gadiem rakstīto lugu “Heda Gablere”. Taču izrāde veidota kā viedokļu kolāža par dzimumu lomām un to stereotipiem mūsdienu sabiedrībā.
Var jau šķist, ka dzīvojam dzimumu līdztiesības pasaulē, kur sievietei nekas netraucē būt tādai, kāda viņa vēlas, taču – vai tā patiešām ir?
Izrādes sākumā trīs aktrises – Inga Tropa, Anta Aizupa un Dārta Daneviča –, kuras pēc režisores domām visas varētu būt Ibsena Hedas atveidotājas, noskaidro, ka slavenā luga pasaulē iestudēta vismaz 390 reižu, kā rezultātā ir bijušas nodarbinātas gandrīz 1800 sievietes. Turpinājumā gan caur tekstiem, gan laikmetīgās dejas ainām, brīžiem nopietni, brīžiem arī smieklīgi viņas pievēršas savas labsajūtas meklējumiem mūsdienu pasaulē.
“Man šķiet, ka tas ir aktuāls visiem!
Visiem, kas dzīvo sabiedrībā, vienmēr agri vai vēlu jāsaskaras ar kaut kādu citādāku viedokli, tas ir neizbēgami.
Man ir sirmi mati, un man to ir daudz, un es teju katru dienu saņemu aizrādījumus, cik tas ir nekopti, un gribu pateikt, mīļie cilvēki, tā nu gan nav taisnība, nekopts ir kaut kas cits,” par izrādes tēmu stāsta aktrise Dārta Daneviča.
Tieši mati izrādē kļuvuši par centrālu simbolu. Dramaturģe Linda Rudene skaidro: “Tā ir tā saskarsme ar Ibsena dramaturģiju, jo viņam “Hedā Gablerē” ir ārkārtīgi detalizētas remarkas par matiem, un tā vienmēr bijusi sievietes zīme, sievišķības etalons, tad caur to mēs mēģinājām spēlēties formas ziņā.”
“Šis darbs ir abu darbu, abu ideju salikums kopā, man ir trīs manas šī brīža sapņu aktrises, un viņas runā par šodienu, par savām sajūtām tagad. Ir daudz kas mainījies, bet daudz kam vajadzētu vēl mainīties, tāpēc arī “Heda. Human” – kā cilvēks, mēs esam cilvēki, nevis dzimums,” uzsver režisore Beatrise Zaķe.
To, ka viedokļu kolāža, kas pasmelta arī no “Delfu” un “Satori” komentāriem, ir uzrunājusi, liecināja gan skatītāju uzmanība, gan aplausi un ziedi radošajai komandai.
Skatītāja Iluta atklāja, viņu izrādē visvairāk uzrunāja “sievietes iekšējā pasaule un apkārtējās vides uzliktie stereotipi.”
Savukārt skatītāja Kristīne Krūze komentēja: “Runājot par šiem stereotipiem, ir jomas, kurās tas ir aktuāli, bet ir jomas, kurās tas vairs nav aktuāli, un es arī nepiederu pie radikālajām feministēm, kuras uzskata, ka visa ļaunuma sakne ir baltie vīrieši.”
Nākamreiz izrāde būs skatāma 2. septembrī.
