Jau ar izrādes pirmajiem mirkļiem lieli un mazi “Mazā ganiņa” skatītāji kļūst par notikuma dalībniekiem. Režisors Jānis Znotiņš šo pirms gandrīz 100 gadiem sarakstīto un pašu populārāko Alberta Kronenberga grāmatu debijai Latvijas Nacionālajā teātrī izvēlējies, jo starp citiem Kronenberga darbiem šis izrādījies viscietākais rieksts uzvešanai teātrī.
„Šeit bija visnereālākās un sākotnēji var likties, ka visgrūtāk attēlojamās vietas, kur viņš nonāk – debesīs, zivs vēderā, ūdens pasaulē un tādās vietās,” stāsta režisors Jānis Znotiņš
Izrādē tikpat kā nav dekorāciju, un skatītājiem pilnā jaudā jādarbina arī fantāzija, dodoties līdzi bezbailīgajam un neatlaidīgajam ganiņam, kurš meklē pazudušo zaķīti.
„Man ļoti patika, forša izrāde, un man patīk, ka es arī piedalos, un paldies par izrādi,” saka izrādes skatītāja Viktorija.
„Mums ļoti patika, jo mūs stūma un viskautko darīja. Baigi interesanti bija, kā viņi cepurē meklēja zaķi. Man arī bija ļoti interesanti,” tā skatītājas Emīlija un Amēlija.
„Man ļoti patika, ka viņi meklēja zaķīti, un pēc tam, ka viens vīrs palika beigts,” saka Zīle, atzīstot, ka bijis forši piedalīties izrādē.
„Man liekas, ka pieaugušajiem arī ir interesanti, jo varēja dzirdēt, ka pieaugušie arī smejas,” novērojumā dalās izrādes skatītāja Luīze.
„Sekot līdzi tekstam, sekot līdzi saturam ir interesanti. Forši, ir kustīb,a un sekot līdzi saviem bērniem ir interesanti, un tā ir daļa no izrādes,” saka izrādes skatītājs Dainis Juraga.
„Holivudā tas žanrs ir road movie – stāsts par ceļu un atgriešanos mājās. Beigās pat uz asariņu parāva,” atklāj skatītājs Kaspars Znotiņš. „Daļa no izrādes ir tas, ka tu raugies uz citiem klātesošajiem, raugies viņu sejās un reakcijās. Tas nav grāmatas piedzīvojums, šis tiešām ir teātra piedzīvojums.”
„Man liekas, ka ir ļoti, ļoti svarīgi taisīt bērnu izrādes un ar bērniem sarunāties, jo es atceros savu pirmo bērnu izrādi, kad es biju Liepājas teātrī uz “Īkstīti”. Tas ir brīnums, kas manī ir palicis joprojām,” atminas aktieris Kārlis Reijers.
„Tev ir jābūt ļoti patiesam, godīgam un sirsnīgam, jo viņi visu lasa. Viņi tik brīnišķīgi visu redz,” saka aktrise Inga Misāne-Grasberga.
„Līdz ar to tā izrāde katru reizi ir kā tāds eksāmens akadēmijā,” atzīst aktieris Jurģis Spulenieks.
Taču režisoram šis debijas eksāmens Nacionālajā teātrī sekmējies ar neparastu dāvanu no aktieru komandas, ar kuras darbu viņš sakās, ka esot vairāk nekā gandarīts.
