Baleta uzveduma uzbūve ir vienkārša un vienlaikus arī unikāla, proti, trīs dažādu latviešu komponistu skaņdarbus dejas valodā ilustrējuši trīs ārzemju horeogrāfi.
Komponisti Pēteris Vasks, Georgs Pelēcis un Rihards Dubra šo mūziku nebija rakstījuši baletam. Deju viņu mūzikā saskatīja Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs.
Ir gan stīgu kvartets, gan darbs trim soprāniem, gan klavierkoncerts - trīs ļoti atšķirīgas horeogrāfijas, un katrs horeogrāfs savu darbu veidojis atšķirīgā rokrakstā, katrs tur ierauga kaut ko citu. Jāteic, lai skatītos laikmetīgo baletu, ir vajadzīgā sagatavošanās, šeit viss nav nolikts uz paplātes," norāda Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Pašmāju komponistu mūziku kustībās ietērpuši horeogrāfi no ASV, Argentīnas un Slovākijas. Slovāku izcelsmes dejas meistares pauž apbrīnu par latviešu komponistu darbiem.
Rihards Dubra apvieno gandrīz visu iespējamo – brīnišķīgas orķestra partitūras, kas no plaša, pat patētiska skanējuma pēkšņi pāraug ļoti maigā, niansētā mūzikā. Šī mūzika, manuprāt, atspoguļo, jūsu, latviešu, dvēseli, tāpēc man bija divtik liels pagodinājums un arī izaicinājums ar kustību šo mūziku nepārsātināt," atklāj Brno nacionālā teātra baleta mākslinieciskais vadītājs Mario Radačovskis.
Skatītāju vidū vienaldzīgo nav. Iestudējums vai nu šķitis emocionāli aizraujošs un moderns, vai tomēr mulsinošs, savukārt kultūras norišu profesionāļi viennozīmīgu sajūsmu nepauž.
Manuprāt, visveiksmīgākais bija Vaska skaņdarbs ar nedaudz traģisko statusu, un mani uzrunāja gan līnijas, gan plastiska, gan kopējā horeogrāfija. Savukārt pārējais atkārto zināmas klišejas, un varbūt tas nav tas, kā vajadzētu attīstīt modernu baletu," norāda muzikoloģe Ieva Rozentāle.
Šajā sezonā baleta uzvedumu "Trīs tikšanās" vēlreiz varēs noskatīties 18. maijā.