Rīgā ir kāda pasena tradīcija. Kad sākas Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, tad uz dažām stundām baleta pasaule no ierastā Baltā nama pārceļas uz Centrālo staciju un puantēs tērptās kājas piruetes griež tur. Tā būs arī šogad – 7.aprīlī.
"Skanēs mūzika pa visu staciju, un tas arī pulcē ap tūkstoš cilvēku. Būs dejotāji ar savu azartu, un arī dziedātāji šogad, jo kā tad operete bez dziedātājiem," atklāj 22.starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore Lita Beiris.
Festivāls šogad ciemos gaida Pekinas Dejas teātri un pirms vairāk nekā pusgadsimta ASV izveidoto Čikāgas Džordano dejas kompāniju.
"Vienīgā profesionālā, īstā, reālā klasiskā džeza dejas kompānija ar meklējumiem uz nākotni, ar meklējumiem laikmetīgajā džezā ar pilnīgu tehnikas pārvarēšanu un iespējām," turpina Lita Beiris.
Turklāt festivāla programma izplešas arī ārpus galvaspilsētas un koncerti būs skatāmi arī Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Šī gada īpašais pārsteigums – veltījums kādreizējai Latvijas laika primadonnai Mirdzai Kalniņš, ko no Itālijas atvedīs viņas mazmeita - dejotāja un horeogrāfe Benedeta Kapanna.
"Viņa ir visos arhīvos bijusi, gan operas arhīvos, gan citos. Vēsturiskos materiālus meklējusi, un tas bija kā veltījums savai vecmāmiņai. Tas ir vienkārši brīnišķīgi," saka festivāla rīkotāja.
Par vienu no visu laiku spilgtākajām baleta dejotājām ne reizi vien audzēkņiem stāstījusi baleta vēstures skolotāja Inita Saleniece-Purmale.
"Gados, kad Rīgas baletā strādā izcilā krievu baletmeistare Aleksandra Fjodorova, parādās arī solistes Mirdzas Kalniņas vārds. Un jāteic, ka parādās jebkurā kritikā par katru izrādi, par katru lomu. Un, protams, šie kritiķu vārdi ir visnotaļ cildinoši, pēc kā mēs varam spriest, ka viņa bijusi tehniski spēcīga, ārkārtīgi skaista, šarmanta, dejotāja," stāsta baleta un teātra vēstures skolotāja Inita Saleniece-Purmale. "Vēl kāds interesants fakts, ka viņa bijusi viena no pirmajām balerīnām, kas ir mācījusies moderno baletu, jo tanī laikā iestudēja šeit modernā baleta izrādes."
Taču jau pēc oficiālās festivāla programmas, pasaules pirmizrādi ar Jura Karsola mūziku piedzīvos Edgara un Kristīnes sarežģītais mīlas stāsts no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Purva bridējs”, kurā meistarību apvieno trīs horeogrāfi.
"Man radās doma - šī tēma ir mūžīga un vajadzētu šo baletu atspoguļot mūsu laikā ar mūsu acu skatījumu," uzsver Lita Beiris.
Tēli lugā iecerēti kā simboli, un radošā grupa apzinās, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās - Blaumani uzvest baletā.
