Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Djagiļevam piemita īpaša spēja cilvēkos intuitīvi saskatīt talantu, tādā veidā tieši viņš ir atklājis pasaulei daudzus apdāvinātus tā laika labākos dejotājus, horeogrāfus, komponistus un gleznotājus, kurus viņš apvienoja savā paspārnē, izveidojot baleta trupu, ar kuru Djagiļevs viesizrāžu laikā Eiropā guva milzu panākumus un izraisīja sensāciju visā mākslas pasaulē, mainot Eiropas modi un dzīves paradumus. Djagiļeva piedāvātajās izrādēs piedalījās tā laika spožākās balerīnas Anna Pavlova, Tamāra Karsavina un dejotājs, vēlāk arī horeogrāfs Vaclavs Ņižinskis.
Tieši Djagiļeva izveidotajā baleta trupā savu horeogrāfa karjeru sākuši tādi vēlāk visā pasaulē pazīstami horeogrāfi kā Džordžs Balančins, Seržs Lifārs un klasiskā baleta reformatori Mihails Fokins un Vaclavs Ņižinskis.
Mihails Fokins baleta vēsturē ir pirmais horeogrāfs, kurš lauza klasiskā baleta likumus gan horeogrāfijā, gan dejotāju izskatā. Par pamatu ņemot klasiskā baleta skolu, Fokins tomēr atbrīvoja deju no stingriem rāmjiem un ļāva dejotājiem nesekot dzelžainiem klasiskā baleta likumiem. Katrai savai izrādei viņš individuāli piemeklēja horeogrāfiskus un mākslinieciskus izpausmes līdzekļus, lai pēc iespējas pilnā mērā atklātu gan tēla, gan izrādes satura būtību.
Par Mihaila Fokina nepārspējamāko dejas mākslas darbu uzskata horeogrāfisko miniatūru "Mirstošais gulbis", kuru ar žilbinošiem panākumiem izpildījusi Anna Pavlova.
Savukārt Vaclava Ņižinska horeogrāfija pilnīgi satricināja Eiropas publiku. Pats būdams klasiskā baleta dejotājs, viņš pilnībā izmainīja dejas plastiku, atsakoties no klasiskās dejas standartiem. Ņižinskis paziņoja: "Es vairs neesmu krāvējs!", un pārtrauca balerīnu valdīšanas ēru dejas pasaulē.
Par pasaules sensāciju kļuva Vaclava Ņižinska izrāde "Fauna diendusa", bet ar Igora Stravinska mūziku veidotais "Svētpavasaris" izraisīja grandiozu skandālu. Šajā iestudējumā Ņižinskis, meklējot jaunus horeogrāfiskus izteiksmes līdzekļus skatuviskā tēla un rakstura veidošanā, pilnībā atteicās no klasiskās dejas kustībām. Gala rezultātā "Svētpavasaris" tika atzīts par pirmo "neglīto" baletu.
Spēcīgajā iespaidā pēc Sergeja Djagiļeva baleta trupas ilggadējām viesizrādēm Eiropā sākās dejas mākslas atdzimšana, un likumsakarīgi, ka uz šī iespaidīgā viļņa dzimst 20. gadsimta vadošais dejas virziens, kuru sauc par moderno deju. Viena no šī stila pamatlicējām ir dejotāja Aisedora Dunkana. Atšķirībā no klasiskā baleta, jaunais dejas stils vairs nepieprasa no dejotāja virtuozitāti, izkoptu kustību tīrību, rūpīgi izpildītu dejas tehniku, kā arī perfektas ķermeņa līnijas. Fiziskā un vizuālā dejotāja forma vairs nav nepieciešama. Deja ir pilnībā pakļauta izpildītāja dvēseles impulsiem un ir balstīta uz improvizāciju.
Mūsdienās modernās dejas stilus sauc par postmoderno deju un apzīmē ar terminu "contemporary dance" (laikmetīgā deja).
Šodien laikmetīgais balets grauj robežu starp profesionāliem dejotājiem un amatieriem, piedāvājot iespēju katram iedziļināties dejas pasaulē un izprast tās būtību.
