Teātra režisorei un daudzu aktieru un jauno režisoru pedagoģei Mārai Ķimelei vienmēr paticis pieskarties mūžīgām un nozīmīgām tēmām un veidot dialogu ar mūsdienu skatītājiem caur ievērojamu klasiķu dramaturģiju. Šai kaislei režisore ir uzticīga arī savā jaunākajā veikumā – Valmieras teātra jauniestudējumā “Alvinga kundze”.
Valmierā šī ģimenes drāma uzvesta jau trešo reizi. Pirmā to paveica Ķimeles vecmāmiņa Anna Lācis pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū.
Valmieras teātra aktrise Elīna Vāne uzsver, cik liels gods viņai ir strādāt ar Māru Ķimeli: “Man ir pilnīga paļāvība un ticība visos līmeņos Mārai. [..] Domāju, ka Māra, kura ir arī lielisks pedagogs, un, kas, piedodiet, režisoru vidū ir izmirstoša suga, - tad man nav ne no kā jābaidās, jo man Māra nekad neļaus uzkāpt uz skatuves ne tā, kā vajag, tātad tas uzdevums ir viss kopums un tur nav kādi sīkāki, grūtāki vai vieglāki uzdevumi.”
Režisore Māra Ķimele atklāj, kāpēc arī šodien ir būtiski iestudēt Ibsena lugas: “Man Ibsens ļoti patīk, man viņš šķiet brīnišķīgs, es jau smejos, ka es labi jūtos ģēniju sabiedrībā, un Ibsens tāds ir. Esmu laimīga strādāt ar labu dramaturģiju un labām lugām, man arī ir prieks, ka aktieriem tur ir, ko darīt. Kaut arī man patīk mūsdienu izrādes, tomēr aktieru darbs tur devalvējas. [..]
Aktieriem ik pa brīžiem jāspēlē šīs ļoti grūtās lomas labu dramaturgu lugās, un, man šķiet, viņiem ir bauda un prieks to darīt, un man līdz ar to patīk to taisīt, lai arī šīs izrādes šodienas teātrī ir šīsdienas kontekstā vecmodīgas un citādākas, bet man liekas – to vajag, jo tas ir kā stafetes kociņš,
kas jāpadod, citādi vēl pēc desmit gadiem lugas neviens aktieris nemācēs spēlēt, jo te ir citi uzdevumi, tā ir profesija.”
Henrika Ibsena lugas varoņi dzīvo konfliktā paši ar sevi. Deviņpadsmitā gadsimta vērtību sajukumā viņus plosa izvēle starp kristietību un anarhismu, apslēptie meli nomāc sapņus par harmonisku esamību un brīvību. Un šīs tēmas aktualitāti nezaudē.
Teātra zinātniece Edīte Tišheizere savukārt Māru Ķimeli dēvē par psiholoģiskā teātra meistari:
“Viņai piemīt viena ārkārtīgi vērtīga īpašība – viņas radošā doma mainās līdzi tam, kā mainās mūsu psiholoģija, un tāpēc viņa lasa pirms vairāk nekā simt gadiem rakstītu lugu un pēkšņi tur ierauga visas mūsu problēmas. Un tu skaties, it kā tas būtu par tevi, par šo laiku. Tas mani vienmēr pārsteidz, cik fantastiski viņa jebkurā materiālā ieliek šodienu, atklāj šodienu. Pilnīgi vienalga, vai tas ir Turgeņeva “Mēnesis uz laukiem” vai Ibsena “Spoki”, tas vienalga ir par šodienu. Un otrkārt – pie viņas tik fantastiski atplaukst aktieri, ikviens. Mēs zinām, ka Elīna Vāne ir izcila aktrise, bet te tu ieraugi vēl kaut kādus neiedomājamus dziļumus. Un tie aktieri, kas ar viņu ir strādājuši gadiem, kā Aigars Vilims, ieraugi vēl kaut kādas puses!
Viņas rokās aktieri kļūst bezgalīgi.”
