Par Lietuvas mākslinieku viesizrādēm mūsu skatītāju interese jo liela. Īpaši par Verdi ''Dona Karlosa'' iestudējumu, kuras risinājumam vācu režisora Gintera Krēmera iedvesmas avots bijis rokzvaigznes Deivida Bovija pēdējā albuma “Blackstar” tituldziesmai veidotais videoklips, baismīgs un skaists.
Lietuviešu trupa ierodas sava jaunā direktora, dziedātāja un komponista Jona Sakaluska vadībā.
“Priecājos būt šeit Latvijā. Tas mums ir bezgala svarīgi, jo mūsu operteātru draudzība ir jau ilgstoša un mēs ļoti gaidījām šīs viesizrādes. Izvēlētās izrādes, kā “Dons Karloss”, parāda mūsu teātra identitāti un, cerams, uzrunās arī Latvijas skatītājus. Tāpat kā Ģiedrjus Kuprēviča ļoti emocionāli veidotais balets par lietuviešu izcilo gleznotāju un komponistu Mikolaju Čurļoni, viņa sapņiem, vīzijām, mākslu, mīlestību, slimību. Un – vēl paplašinot ģeogrāfiju, mazliet arī kas no franču šarma – baletā “Piafa”,” stāsta Jons Sakalausks.
Viņš arī uzskata – teātris ir elitāra vieta, kur jāvalda profesionālai meistarībai, taču vienlaikus ir jābūt arī atvērtam klausītājiem, jo tā ir vieta, kas šajā nemierīgajā pasaulē var pacilāt cilvēku garu.
“Mums ļoti patīk uzstāties pie jums, šajā vēsturiski senākajā opernamā Baltijā,” neslēpj diriģents Martins Staškus. “Dona Karlosa” iestudējumu viņš komentē šādi: “Režisors Krēmers iestudējumu veidoja tā, lai vislabāk atklātos šīs operas dramatisms un lai diriģentam un solistiem būtu iespēja to interpretēt tā, kā mēs to vēlamies un izjūtam.”
Staškus gan pieļauj, ka skatītājus, kuri turas pie šabloniem, šis uzvedums mazliet var šokēt. Taču Verdi mūzika te esot spēcīgāka un pāri visam.
Visu nežēlīgo politisko cīniņu par varu un mīlestības kaislību virpulī ir ierauts Pozas marķīzs Rodrigo lietuviešu baritona Eugeņijus Hrebtova personā.
“Operā varoņa raksturam, protams, jāatklājas dziedātāja balsī, bet Krēmera iestudējumā tas prasa ne tikai balsi, bet lielu aktiermeistarību. Te dziedātājam ir jāskraida pa skatuvi, jādzied, atrodoties neērtās pozās, bet tas piešķir lielāku dramatismu. To jūt arī skatītāji, ka solistam jāiziet no savas komforta zonas. Piemēram, Rodrigo ir jādzied, sēdus piesprādzētam pie sienas 3 metru augstumā. Tā kā man ir bailes no augstuma, tas bija liels izaicinājums. Bet esam laimīgi dziedāt uz jūsu brīnišķīgās skatuves,” apliecina Hrebtovs.
Savukārt Viktorija Miškūnaite, kas operā dzied karalieni Elizabeti, komentē: “Mēs parasti esam pieraduši pie citāda karalienes tēla – ar kroni galvā un greznu tērpu. Bet režisors savā koncepcijā gribēja, lai iespaids par karalieni būtu ne no tērpa, bet iekšējās būtības. Viņai ir nācies apprecēties ar nemīlamo karali Filipu, kurš valda ar nežēlīgiem sodiem un sadedzināšanu uz sārta. Konfliktu saasina arī karaļa nemīlētā dēla dona Karlosa kaislība pret Elizabeti, kā arī princeses Eboli nodevība.”
