“Sadomazohisms, sadisms šeit ir absolūti primārs. Autors to ir ielicis. No tā nevar izvairīties nekādā veidā. Ženē ir ļoti sadistisks,” saka Ilze Ķuzule-Skrastiņa.
Ieva Segliņa un Ilze Ķuzule-Skrastiņa kalpoņu lomas mēģina ar patiesu radošu garšu. Žana Ženē lugā “Kalpones” režisors Viesturs Meikšāns prasa mainīt spēles manieri, un forma prasa daudz spēka.
“Tā ārišķība ir jāsavieno ar reālo psiholoģiju. Izteiksmes veidi ir daudz, daudz izkāpinātāki un spilgtāki. Tur ir tas grūtums un sarežģītums. Tas prasa daudz spēka,” atzīst Ieva Segliņa.
“Izaicinājums ir liels un patīkams,” piebilst Ķuzule-Skrastiņa.
Ženē “Kalponēm” nav lemts novecot un iziet no modes.
“Mums izdevās izveidot ļoti sarežģītu partitūru – psiholoģisku partitūru, arī kustību partitūru. Uzdevumu apjoms, kas gulst uz šo aktrišu pleciem, ir ļoti sarežģīts. Viņas ir ļoti, ļoti apdāvinātas, ļoti talantīgas. Viņas spēj to panest,” norāda režisors Viesturs Meikšāns.
Izrāde ir kā psihoterapijas seanss, kad savas izjūtas jāizrunā, zemapziņa – jāatklāj.
“Mēs arī mēģinājumos veidojam tādu konceptuālu uzstādījumu, ka tā ir drāmas terapija uz skatuves, un aktrisēm vajadzēja dabūt sajūtu, ka viņas mēģina atbrīvoties no sāpēm, no traumām,” turpina Meikšāns.
Jau vēstīts, ka izrādes telpas iekārtojuma autors ir pats režisors Viesturs Meikšāns, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa. “Kalpones“ pirmizrādi svin 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā.
