Lai arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (ESFA) 12.martā pavēstīts, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk nekā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27,3% pārbaudītās pārtikas.
ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā, visdrīzāk, neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.
"Parādīt statistiku par vienas atsevišķas atliekvielas līmeni pārtikā ir pārāk vienkāršoti. Lai arī 97% Eiropas Savienībā (ES) patērētās pārtikas nepārsniedz pesticīdu pieļaujamo atliekvielu līmeni, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā. Tas ir satraucoši, jo ļoti maz zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekmē uz cilvēka veselību,” sacīja Eiropas "Pesticide Action Network" pārstāvis Mārtins Dermīns.
“ESFA būtu regulāri jāpārskata un jāpazemina maksimālais pieļaujamais pesticīdu atliekvielu līmenis pārtikā, jo arvien jauni dati parāda, ka maksimālā toksiskuma līmeņa noteikšana pārtikā ir ļoti teorētiska. Vienīgā statistika, par ko ESFA būtu jārunā attiecībā uz pārtikas drošību, ir nulles līmeņa atliekvielas," uzskata Eiropas Vides biroja pārstāve Tatjana Santosa.
Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41,8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā.
Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos.
Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā. “Šie fakti ir ļoti satraucoši. Lauksaimniecība Latvijā kļūst arvien intensīvāka un pesticīdu lietošanas apjomi katru gadu palielinās. Tas rada risku, ka pesticīdu atliekvielas mūsu pārtikā būs arvien vairāk, un to parāda arī šis pētījums. Turklāt parādās arvien jaunas lauksaimniecības ķimikālijas, kuras ir grūti izsekojamas. Sabiedrībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāizvērtē, kādu pārtiku iegādāties," sacīja LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.
