Viens no strīdīgākajiem jautājumiem Eiropas sarunās par topošo brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV ir un paliek investoru aizsardzības mehānisms. Daudzi iebilst pret privātajām arbitrāžas tiesām, kur ārvalstu kompānijas var iesūdzēt valstu valdības par vienu vai otru pieņemto lēmumu.
Lai noņemtu šos iebildumus, Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma tagad piedāvā radīt starptautisku investīciju strīdu izskatīšanas tiesu.
"Mēs piedāvājam melns uz balta - jaunu investoru aizsardzības sistēmu. Jaunu sistēmu, kas aizvedīs mūs prom no privātām arbitrāžas tiesām un ļaus nākotnē risināt strīdus Starptautiskā investīciju tiesā. Tur strādās tiesneši, kuru lēmumus varēs pārsūdzēt. Šis līgums būs solis šajā virzienā, bet ne gala rezultāts. Bet tas ir būtiski, ņemot vērā ASV kā pasaules investora lomu," klāstīja Malmstrēma.
Arī vairums EP deputātu uzskata, ka pašreizējā formā investoru strīdu izskatīšana nevar notikt. Viņuprāt, nebūtu pieņemams, ka korporācijas var apstrīdēt valstu likumus kādā privātā instancē, kur lietas tiek skatītas aiz slēgtām durvīm.
Tomēr par to, vai ārvalstu investīciju aizsardzība būtu jānodrošina parastās tiesās vai tomēr kādā īpašā instancē, viedokļi dalās.
Britu deputāte Emma Maklarkina no konservatīvo grupas ir starp tiem, kas atbalsta īpašā mehānisma saglabāšanu.
“Eiropai ir akūti nepieciešamas investīcijas, un līdz ar tām būtu jānāk arī zināmam investīciju aizsardzības veidam. Es, tāpat kā mana politiskā grupa, turpinu atbalstīt brīvo tirdzniecību, lai veicinātu cilvēku brīvību un tiesības visā pasaulē," sacīja Maklarkina.
Savukārt "zaļie" un kreisie ir kategoriski pret un uzskata, ka visus strīdus var skatīt vispārējās tiesās.
Debatēs vairāki EP deputāti uzsvēra, ka brīvās tirdzniecības līgums dos iespēju Amerikai un Eiropai palielināt savu ietekmi pasaulē. Ja noteikumus neuzstādīs Rietumi, to izdarīs citi, sacīja no Dānijas ievēlētais sociāldemokrāts Jeppe Kofods. "Pēc būtības tā ir unikāla iespēja ES un ASV – vadošiem Rietumu pasaules spēkiem - nodrošināt, ka pasaules tirdzniecības un investīciju noteikumi balstās uz mūsu demokrātiskām vērtībām un kontroles. It sevišķi tādēļ, ka mūsu globalizētajā pasaulē pieaug konkurence no nedemokrātisku spēku puses," norādīja Kofods.
Tomēr daži depuāti uzskata šādu pieeju par pārāk dogmatisku.
“Mēģināt uzstādīt standartus pārējai pasaulei ir ne tikai naivi, bet arī nepareizi. Mums nevajag vienošanos, lai radītu konfrontāciju ar Ķīnu, Indiju vai Krieviju. Mums ir jārūpējas par šo pasauli kopā ar mūsu partneriem," iebilda kreiso grupas deputāts no Vācijas Helmuts Šolcs.
Visticamāk, sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu tik ātri pabeigt neizdosies. Pēc desmitās sarunu kārtas abi galvenie sarunvedēji atzina, ka viņiem priekšā vēl ir daudz darba. Tomēr visas puses cer, ka līgumu izdosies pabeigt ASV prezidenta Baraka Obamas pilnvaru laikā.
Jau ziņots, ka partnerība varētu radīt brīvo tirgu aptuveni vienam miljardam iedzīvotāju, harmonizējot noteikumus un atceļot tarifus abās Atlantijas okeāna pusēs. Tomēr sarunas tika plaši kritizētas, pastāvot bažām, ka līgums varētu aizstāt nacionālos likumus.
Tā pretinieki arī uzsver, ka sarunas notiekot slepenībā un līguma galvenais mērķis esot nodrošināt korporatīvo interešu aizstāvību. Reaģējot uz kritiku, Brisele publiskojusi vairākus ar sarunām saistītus dokumentus.
