Pēdējais no fiksētajiem virpuļviesuļiem plosījies Baltkrievijā 27. maijā. Uzņemtajās fotogrāfijās redzams, ka viesulis sabojājis vairākas ēkas, noraujot tām jumtu, kā arī daļēji sagrāvis ķieģeļu mājas sienu.
Interesanti, ka Latvijā šogad neviens virpuļviesulis nav fiksēts, kamēr visās mūsu kaimiņvalstīs pa kādam virpuļstabam jeb tornado bijis. Turklāt Igaunijā fiksētais viesulis bijis pavisam tuvu Latvijas robežai - Valgā, kur tas 18. maijā norāvis daudzdzīvokļu mājas jumtu, sabojājis automašīnas un lauzis kokus.
Lietuvā viesulis plosījās 23. maijā, Šauļu apriņķī.
Krievijā virpuļviesuļu bijis vairāk, turklāt daži ar ievērojamu spēku nesuši postījumus lielākās platībās nekā Igaunijā un Lietuvā fiksētie.
Lai arī parasti visvairāk virpuļviesuļu ir Eiropas rietumos, šopavasar tur ilgstoši valda vēss laiks, maijā vairākās vietās netipiski vēlu snidzis slapjš sniegs, un šādos apstākļos viesuļu ir krietni mazāk nekā Austrumeiropā, kas piedzīvo vienu no siltākajiem maijiem vēsturē.
Vasarā visbiežāk virpuļviesuļus fiksē Polijā un Vācijā, liecina Eiropas bīstamo laika apstākļu datubāzē apkopotā informācija
Šajā datubāzē fiksē arī tos virpuļstabus, kas nolaižas no mākoņiem, bet zemi nesasniedz un līdz ar to nenes postījumus. Tādi Eiropā šopavasar bijuši vismaz 28.
Meteorologi norāda, ka vidēji Eiropā ik gadu ir ap 700 virpuļviesuļiem, bet visvairāk šo stihiju ir ASV Lielajos līdzenumos, kur vidēji gadā ir ap 1200 tornado.
Arī Latvijā ik gadu ir vairāki virpuļviesuļi, taču bieži tos nefiksē, jo tā ir lokāla un īslaicīga parādība, kas var neskart apdzīvotas vietas. Tas, ka mūsu kaimiņvalstīs virpuļviesuļi šogad jau novēroti, norāda, ka, visticamāk, arī Latvijā kāds viesulis jau ir bijis, taču nav fiksēts.
Turpinoties svelmīgam laikam maija beigās un jūnija sākumā, virpuļviesuļu iespējamība Latvijā būs relatīvi augsta.
