Lai arī nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Mūsdienās nokrišņu daudzumu mēra ik minūti, bet agrāk nokrišņi mērīti ar dažādu periodiskumu: gan reizi trīs stundās, gan reizi 12 stundās, tādēļ nupat piedzīvotās lietavas ar vēsturiskajiem datiem viskorektāk salīdzināt divu diennakšu nokrišņu daudzuma summas griezumā.
Līdz šim lielākais divu diennakšu nokrišņu daudzums Latvijā bija fiksēts 1973. gada 8. un 9. jūlijā, kad Ventspilī nolija 176 milimetri lietus, taču šoreiz Jelgavas novada Kalnciemā nokrišņu summa svētdien un pirmdien sasniegusi 193 milimetrus, turklāt pirmdien pēc pulksten 9.00 tehnisku iemeslu dēļ meteoroloģiskās stacijas dati nav pieejami par pēdējām lietavu stundām, kas nozīmē, ka kopējais nokrišņu daudzums varētu būt pat nedaudz lielāks. Dati par pilnīgu šo abu diennakšu nokrišņu daudzumu būs pieejami vēlāk,
taču arī tagad skaidrs, ka tās ir spēcīgākās lietavas, kas Latvijā piedzīvotas vismaz kopš 1945. gada.
Jāpiebilst, ka Kalnciemā šāds nokrišņu daudzums atbilst gandrīz trešdaļai no visa gada klimatiskās normas.
Arī Rīgu izmērcējušās lietavas bijušas vēsturiskas.
Galvaspilsētā līdz šim lielākais divu diennakšu nokrišņu daudzums bija 1986. gada 12. un 13. jūlijā, kad nolija 86 milimetri. Šoreiz divās dienās nolija 118 milimetri jeb pusotra mēneša klimatiskā norma.
Rīgā kanalizācijas un lietus ūdens novades sistēmas ne visur tika galā ar lielo ūdens daudzumu, un uz ielām un brauktuvēm daudzviet veidojās milzīgas, neizbraucamas peļķes, kā arī ūdens uzkrājās namu pagrabos. Daugavā ūdens līmenis gan cēlās mēreni, kas ļāva izvairīties no cilvēku masveida evakuācijas.
"Ir lokālas vietas, kur mēs, protams, zinām, ka nemaz nav izbūvēta lietus ūdens kanalizācija. Vai arī ir izbūvēta un nespēj tik daudz paņemt tik īsā brīdī," atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), "Skaidrs, ka ir problemātiskās vietas, kuras mēs zinām. Tās tad risinām ar atsūknēšanu, kas arī nav viegla. Ja tā situācija būtu lokāla, tad var aizbraukt, atsūknēt, aizvest to ūdeni turpat netālu, kur nav tās problēmas, un palaist to ūdeni kanalizācijā. Bet šobrīd arī tur ir pilns. Tad ir jāved tālu prom, un skaidrs, ka tādas milzīgas peļķes ar mucām… Tas kaut ko risina, bet tas nevar atrisināt to problēmu," sacīja Ķirsis.
Arī iepriekšējais, 1986. gadā uzstādītais rekords uzstādīts līdzīgos apstākļos kā šoreiz – vasarai netipiska, spēcīga ciklona darbība divu dienu garumā, kas nesa arī spēcīgu vēju.
Šādi cikloni Latvijai vasarās nav raksturīgi, tomēr reizi dažos gados tādi tomēr izveidojas. To veidošanās iemesls nav kādi lokāli vai reģionāli apstākļi, piemēram, Baltijas jūra.
Šos ciklonus rada globālā atmosfēras cirkulācija, un ciklona izveidošanās vieta uzskatāma drīzāk par sakritību, nekā likumsakarību.
Piemēram, 2017. gada augustā, kad līdzīgs ciklons izraisīja plūdus Latgalē, vējš bija mazāks, jo ciklons pilnībā bija izvietojies virs sauszemes. Šoreiz ciklona aktīvākā daļa atradās virs Rīgas līča, kur ziemeļu, ziemeļrietumu vējam ir brīvākas iespējas ieskrieties, ko īpaši labi juta Jūrmalā, kur vēja postījumi bijuši vieni no plašākajiem.
Lielo nokrišņu daudzumu šajā ciklonā noteica divi faktori. Pirmkārt, ļoti siltais un mitrais gaiss, kas atradās reģionā, kur ciklons izveidojās. Rudeņos un ziemās, kad šādi cikloni mūsu reģionā ir ierasti, absolūtais gaisa mitrums ir daudzkārt mazāks.
Silts gaiss spēj saturēt vairāk ūdens tvaika,
tādēļ šoreiz krietni lielāks gaisa mitrums nekā rudens un ziemas vētrās spēja nodrošināt lielu ūdens apjomu, no kā veidoties nokrišņu mākoņiem.
Otrkārt, ciklons pēc straujas izveidošanās kļuva mazkustīgs. To arī vairāk nosaka globālā atmosfēras cirkulācija, nevis vietēji procesi, taču tas noveda pie situācijas, ka virs Latvijas centrālās daļas ilgstoši veidojās arvien jauni lietus mākoņi.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Lietusgāžu dēļ upēs ceļas ūdenslīmenis, ir izplatīts oranžais brīdinājums par plūdiem līdz pat piektdienas, 2. augusta, pēcpusdienai.
