Sauszemes un okeānu virsmas gaisa temperatūra bijusi 0,45 grādus virs vidējā 1961.-1990. gada rādītāja, sasniedzot +14,45 grādus.
Aizvadītais bijis 27. gads pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra ir virs normas.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija turpina uzsvērt, ka "ilgstošā atmosfēras zemāko slāņu sasilšana joprojām rada bažas", vienlaikus norādot, ka gaisa temperatūru ietekmē dabiski cikli un faktori - «El Ninjo» process, vulkānu izvirdumi un citi.
Pretēji nu jau arvien vairāku zinātnieku un zinātnisko institūciju, tostarp Lielbritānijas meteodienesta «Metoffice» atzinumam, ka globālā sasilšana ir apstājusies un, iespējams, tuvojas globāla atdzišana, Pasaules Meteoroloģijas organizācija norāda, ka arvien pieaugošā siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā liecina par arī turpmāku globālu sasilšanu.
Tāpat Pasaules Meteoroloģijas organizācija atgādina par pagājušajā gadā piedzīvoto Arktikas ledus straujo samazināšanos, kad izkusušās ledus platības pārsniedza iepriekš 2007. gadā uzstādīto rekordu par 18 procentiem.
Pērn piedzīvotās dabas stihijas - spēcīgos ciklonus un sausumu Pasaules Meteoroloģijas organizācija saista ar globālajām klimata izmaiņām, jo lai arī katru gadu ir dažādas stihijas, klimata pārmaiņu dēļ tām ir tendence kļūt spēcīgākām.
Jūras ūdens līmenis kopš 1880. gada ir cēlies par 20 centimetriem, tādēļ arī postošā vētra Sendija, kas plosījās ASV austrumu krastā, appludināja plašākas teritorijas.
Visvairāk gaisa temperatūra virs normas pērn bijusi lielā daļā Ziemeļamerikas, Dienvideiropā, Krievijas rietumos un Āfrikas ziemeļdaļā, tāpat arī Dienvidamerikā. Aukstāks par normu 2012. gads bija Aļaskā, Austrālijas ziemeļos un austrumos, kā arī Centrālāzijā.
Nokrišņu daudzums vidēji pasaulē bijis mazliet virs vidējā 1961.-1990. gada rādītāja.
2011./2012. gada ziemā sniega sega Ziemeļamerikā saglabājās īsāku laiku nekā vidēji un sniega klātās platības bija ceturtās mazākās novērojumu vēsturē.
