1979.gadā tika sākti ledus platības mērījumi ar satelītiem, taču tikai 2010.gadā - līdz ar satelīta "Cryostat-2" palaišanu - uzsākta arī ledus biezuma mērīšana. Līdz tam ledus kopējā daudzuma apjoms tika vērtēts, izmantojot Vašingtonas universitātes datormodeļa datus, saskaņā ar kuriem ledus kopējais daudzums Ziemeļu Ledus okeānā 2012.gada rudenī bija sarucis par 75-80 procentiem, salīdzinot ar 1979.gadu.
Datormodeļa aprēķinātie dati iepriekš tika apšaubīti, jo tos nebija iespējams pārbaudīt, bet patlaban, izanalizējot ar "Cryostat-2" iegūto mērījumu rezultātus, gūta pārliecība, ka jūras ledus masa Arktikā patiešām varētu būt sarukusi par 80 procentiem. Saskaņā ar mērījumiem 2012.gada septembrī ledus daudzuma minimālais apjoms bija 3261 kubikkilometrs jeb tikai piektā daļa no attiecīgā rādītāja 1979.gadā, kas noteikts, izmantojot datus par ledus platību un datormodeļa aprēķinus.
Pēdējā desmitgadē jūras ledus apjoms Arktikā sarucis par deviņiem procentiem ziemā un 36 procentiem rudenī. Ledus apjoma samazināšanos ietekmē gan ledus biezuma, gan tā platības sarukums. Vairākos Ziemeļu Ledus okeāna apgabalos pilnībā izzudis daudzgadējais ledus, tā vietu aizņēmis sezonālais ledus, kas izveidojas ziemā un izkūst vasarā.
Jaunie dati apstiprina, ka Ziemeļu Ledus okeāns iegājis "nāves spirālē", kas nozīmē neatgriezeniskas klimata izmaiņas ne tikai Arktikā, bet arī visā pasaulē, uzskata uzņēmums "Weather Underground". Ledus trūkums Ziemeļu Ledus okeānā nozīmē, ka okeāns uzkrāj vairāk siltuma, kas savukārt, iespējams, izraisa vairāk ekstrēmu dabas parādību, tostarp spēcīgas sniega vētras, plūdus, aukstuma un karstuma viļņus.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība Arktikā, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, šā gada augustā sasniedza zemāko līmeni kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, un kopš 24.augusta teju katru dienu tika fiksēts jauns rekords. 2012.gada galīgais rekords fiksēts 16.septembrī, kad ledus klātā ūdens platība saruka līdz 3,49 miljoniem kvadrātkilometru jeb pusei no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.
Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.
Arktika ir reģions, kur pēdējās desmitgadēs viskrasāk cēlusies vidējā gaisa temperatūra. Pasaulē kopumā pēdējos 16 gados nav konstatēta būtiska gaisa temperatūras paaugstināšanās, taču tā saglabājas rekordaugstā līmenī, liecina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" apkopotie dati.
