Iesniedzēji mērāmi simtos, jo aiz pieteikuma ir Latvijas ķirurgu asociācija ar vairāk nekā 300 biedriem, bērnu ķirurgu arodbiedrība un vismaz 40 Rīgas Dzemdību nama speciālistu. Nav gan veikti aprēķini, cik tas varētu izmaksāt. Un Veselības ministrijai arī nav līdzekļu virsstundu kompensācijai, ja tiesas spriedums būs ārstiem labvēlīgs.
Mediķi: Ir pārkāpts vienlīdzības princips
„Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu – par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika,” raksta Klotiņš.
Galvenā problēma ir tā, ka atbilstoši Darba likumam par virsstundām jāmaksā dubultā, nevis pēc parastu darba stundu likmes. Taču tas attiecas uz citu profesiju pārstāvjiem, ne mediķiem.
„Iesniedzēju, pieteicēju ieskatā šajā gadījumā Ārstniecības likuma 53.1 panta 7.daļa ir diskriminējoša, jo tā nosaka, ka ārstniecības personām šādas piemaksas nav iespējamas.
Darba samaksa par virsstundām tiek veikta tikai saskaņā ar jau paredzēto samaksu, proti, normālo darba laika samaksu. Iesniedzēju ieskatā ir pārkāpts vienlīdzības princips un šim pārkāpumam nav nekāda saprātīga juridiska izskaidrojuma un līdz ar to attaisnojuma,” skaidro Klotiņš.
Būtiski, ka iesniedzēji lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža 2009.gadā, līdz ar to, ja to tiesa apmierinās – pastāv iespēja, ka valstij būtu jāapmaksā neapmaksātais darbs par šiem astoņiem gadiem.
Ārste: Krīze beigusies, taču algas palikušas krīzes līmenī
„Ķirurgi, dzemdību speciālisti, vecmātes ir iznākuši ārā no savām operāciju uin dzemdību zālēm, lai cīnītos par vienlīdzību šajā valstī, par vienlīdzību Satversmes priekšā," Veisa uzsvēra šī soļa nozīmīgumu un atgādināja: kad ārstniecības likumā pieņēma izmaiņas par normālo pagarināto darba laiku, tas bija krīzes risinājums:
„Taču mēs pēdējos gados dzirdam, ka mūsu valstī nav krīze.
Mēs dzirdam, ka vidējā darba samaksa pieaug, pieaug deputātu atalgojums, kam ir konsekventi iezīmēta budžetā daļa. Bet, kāpēc neliela sabiedrības daļa, kas dara ļoti nozīmīgu darbu, aizvien turpina strādāt un saņemt atalgojumu kā krīzes režīmā," norāda Veisa.
Līdz ar to mediķu ieskatā Ārstniecības likuma norma pārkāpj Satversmē noteikto par vienlīdzību likuma priekšā un to, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt atbilstošu samaksu veiktajam darbam. Mediķi lūdz Satversmes tiesu šo normu atzīt par spēkā neesošu jau no pieņemšanas laika 2009.gada jūlijā.
To, vai normas atcelšanas gadījumā ārstiem būtu jāizmaksā jau kopš 2009.gada neizmaksātā samaksa par nostrādātajām virsstundām, atbild Klotiņš: "Atbildot uz jautājumu, teorētiski – jā”
Latvijas ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis, jautāts, kādas ir pagarinātā normālā darba sekas norāda – mediķi strādā vairākās darbavietās, ir izdeguši. Te būtisks ir pacientu drošības jautājums. "Tas, vai cilvēkam ir iestājies izdegšanas sindroms, ir novērtēšanas jautājums. Var novērtēt pasakot "Paldies, jūs labi strādājat!", bet ir ārkārtīgi būtiski, lai cilvēks tiktu novērtēts ar adekvātu atalgojumu," saka Plaudis.
Bērnu ķirurģe Zane Ābola astoņos no rīta beidza dežūru Bērnu slimnīcā. Diennakts laikā viņai ar kolēģi bija jāsniedz ķirurģiska palīdzība 101 bērnam. Lai gan daudzi no viņiem patiesībā varēja vērsties pie ģimenes ārsta un neaizkavēt tos, kas tiešām ir akūti pacienti, ķirurģei bija jāpalīdz arī auto avārijā cietušam bērnam, jānosaka, kur lauztas rokas vai kājas maziem riteņbraucējiem un jātiek galā ar smagiem, strutainiem iekaisumiem.
Kopš bērnu ķirurgi atteikušies strādāt pagarināto normālo darba laiku, viņiem sanāk biežākas darba maiņas, jo tam pašam ārstu skaitam jānosedz tās pašas stundas - pieaudzis dežūru skaits, lai nodrošinātu nepārtrauktu neatliekamās palīdzības sniegšanu.
Tas savukārt noved pie situācijas, ka ir apdraudēta plānveida palīdzības sniegšana un ambulatorās rindas var pieaugt, atzina Ābola.
Uz dažām ķirurģiskām manipulācijām dienas stacionārā jau pieraksta uz rudeni. Un, lai gan jaunā slimnīcas vadība sola risinājumu, ārsti grib, lai par virsstundām maksā no valsts budžeta.
Čakša: Lielākā problēma - nav adekvāta atalgojuma par normālu darba laiku
Veselības ministre Anda Čakša, komentējot ārstu rīcību, sacīja, ka problēma slēpjas ne tik ļoti faktā, ka jāstrādā pagarinātais darba laiks, bet tajā, ka nepastāv apmaksas sistēmas, kas paredz adekvātu atalgojumu par normālu darba laiku. Tāpēc ārsti, prasot lielāku atalgojumu, šo situāciju risina no otras puses - lielāku atalgojumu prasot nevis par normālo, bet gan par pagarināto darba laiku.
Viņa uzsvēra, ka valstij primāri ir jādomā par trijām grupām mediķu vidū, kuru atalgojuma palielināšana ir steidzami nepieciešama: māsas, ārsti, kas strādā 24 stundu režīmā, kā arī ģimenes ārsti.
Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrība padome 21.martā lēma par mediķu vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Tas bija krīzes laikā pieņemts risinājums, kas paredz to, ka mediķiem var noteikt šādu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Mediķu arodbiedrība grasās prasīt steidzami paaugstināt darba samaksa nozarē strādājošajiem un jau šogad sākt ar paaugstinātu koeficientu maksāt par darbu, strādājot pagarinātu normālo darba laiku.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Arī Tiesībsarga birojs šobrīd gatavo ST pieteikumu saistībā ar šo pašu Ārstniecības likuma normu, norādot, ka tā pārkāpj Satversmē noteikto par vienlīdzību likuma priekšā un to, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt atbilstošu samaksu veiktajam darbam.
