Tādā veidā deputāti vēlējās ierobežot pašvaldību jaukšanos mediju tirgū, kā arī liegt pašvaldībām iespēju sevi slavēt par nodokļu maksātāju naudu. Tikmēr priekšlikuma pretinieki uzsvēra, ka pašvaldībām ir pienākums informēt iedzīvotājus par domes lēmumiem, un avīzes bieži ir vienīgais veids, kā cilvēki uzzina par novada jaunumiem.
Balsojot par grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, Saeima noraidīja iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstīto priekšlikumu liegt pašvaldībām veidot savus medijus.
Par liegumu balsoja 27 deputāti no “Vienotības” un Nacionālās apvienības, savukārt pret bija pārējo frakciju 51 deputāts. Vēl seši “Vienotības” deputāti balsojumā atturējās.
Par aizliegumu pašvaldībām izdot laikrakstus iestājās tie deputāti, kuri uzskata, ka vietvaras kropļo mediju tirgu, izdodot avīzes, kurās nestrādā žurnālisti, bet algoti pašvaldības darbinieki, turklāt šie izdevumi tiek izdoti par nodokļu maksātāju naudu. Bet vairāki citi deputāti skaidroja, ka priekšvēlēšanu laiks arī neesot īstais brīdis, kad lemt par šo jautājumu.
“Tas ir absurdi domāt, ka pašvaldība var izdot preses izdevumu, jo pašvaldība, protams, šo informatīvo izdevumu 100% finansē un to negatavo žurnālisti. Tātad tas nav masu informācijas līdzeklis,” uzsvēra Lolita Čigāne (“Vienotība”).
Deputāti gandrīz stundu Saeimas sēdē debatēja par grozījumiem likumā ''Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem''. Viena no iesniedzējām Čigāne uzsvēra, ka šobrīd pašvaldības par nodokļu naudu izdotās avīzes izmanto, lai sevi slavinātu.
“Diemžēl ir pašvaldības, kas šajos izdevumos slavina sevi vai arī ļauj, piemēram, kādam amatpersonas radiniekam stāstīt par saviem ceļojumiem. Tādu situāciju taču mēs negribam pieļaut!” uzsvēra deputāte.
Čigānes frakcijas biedrs “Vienotībā” Inesis Boķis gan aizstāvēja pašvaldību avīzes, sakot, ka daudzviet tas ir vienīgais veids, kā cilvēki uzzina informāciju par novadā notiekošo. Priekšlikuma iesniedzēji gan iebilda, ka pašvaldības var izdot informatīvos materiālus, taču tās nevar būt avīzes, kas konkurē ar neatkarīgo presi.
Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka tikmēr uzsvēra, ka pašvaldību izdevumus nedrīkst pārvērst par normatīvo aktu sarakstu, turklāt kritiskas informācijas jau tā pietiekot.
“Es domāju, ka katra normāla pašvaldība savu izdevumu veido ļoti prasmīgi ar žurnālistu palīdzību, un būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, atkal ar šo negatīvismu. Šis negatīvisms jau ir visos citos laikrakstos un televīzijā, un daudz kur citur. Es domāju, tas būtu pilnīgi nepareizi prasīt, lai šeit nebūtu tas labais par novadu,” sprieda Līdaka.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns nav pārsteigts par strīdīgā priekšlikuma noraidīšanu, jo pašvaldības vēlas saglabāt sevi slavinošos izdevumus. Leitāns norādīja, ka pašvaldību izdevumi apdraud neatkarīgo presi reģionos, un deputātu labvēlīgā attieksmi pret tiem ir signāls, ka neatkarīgajai presei tuvākajā laikā labāk nekļūs.
“Ja arī pašvaldību likumā tiks kaut kā grozīta un ierobežota informatīvo izdevumu iespēja, tad es pieļauju, ka arī tās pašvaldības, kuras to nav reģistrējušas kā masu mediju, mēģinās to izdarīt, reģistrēsies kā masu medijs, un tad apelēs, ka preses likums jau ļauj avīzēm darīt visu ko, ka mēs jau esam avīze, un turpinās nodarboties ar pseidožurnālistiku, reklāmu, sludinājumiem, televīzijas programmu publicēšanu un tamlīdzīgi,” sacīja Leitāns.
Pēc Zaļo un zemnieku savienības ierosinājuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam deputāti noteica līdz 1. jūnijam jeb divas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām. Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns uzskata, ka deputāti tādā veidā vēlas aizkavēt diskusijas par pašvaldību laikrakstiem, lai tās nenotiktu priekšvēlēšanu laikā.
Jau vairākkārt ir vēstīts par reģionālo mediju celto trauksmi, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nereti mēģina darboties līdzīgi neatkarīgajiem medijiem, tādējādi kropļojot mediju tirgu. Uz šiem riskiem norādījusi arī Konkurences padome.
Nu šis jautājums nonācis līdz Saeimai, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija janvārī atbalstīja priekšlikumu liegt valstij un pašvaldībām veidot periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus.
Iepriekš gan Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauda, ka parlamentam nav politiskās gribas pirms vēlēšanām liegt vietvarām izdot avīzes.
